Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.

Kanādas vadītajā daudznacionālajā bataljona līmeņa kaujas grupā būs 1000 karavīru, no kuriem pusi varētu veidot kanādieši; šie spēki Latvijā varētu ierasties nākamā gada pirmajā pusē.

Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs norāda:"Mēs runājam par vienu bataljonu katrā Baltijas valstī un Polijā. Mēs runājam par 1000 karavīriem Latvijā. Kanādiešu karavīru skaits vēl tiks precizēts nākamo nedēļu laikā, bet plānots, ka viņi nodrošinās bataljona pamatu. Šobrīd nav pieņemts gala lēmums par bataljona izveidošanu. Es pieņemu, ka vismaz 50% no bataljona veidos Kanādas karavīri," skaidroja vēstnieks.

"Krievija patlaban rada nestabilitāti un Kanādas lēmums par bataljona kaujas grupas vadīšanu Latvijā ir reakcija uz Maskavas darbībām,"vēstnieks norāda. Osērs uzsvēra, ka NATO ir aizsardzības alianse. "Mēs nekad neesam nevienu provocējuši. Krievijai nevajadzētu uztraukties par NATO. Alianse vienmēr ir strādājusi pie miera un stabilitātes veicināšanas. Krievija šobrīd rada nestabilitāti tādēļ, ka sarīkojusi agresiju Ukrainā. Mūsu iesaiste ir reakcija, nevis otrādāk," paudis vēstnieks.Viņš atgādināja, ka Kanāda ir NATO dibinātājvalsts un alianse kopš pašiem tās pirmssākumiem ir meklējusi veidus, lai kopīgi strādātu pie sarežģītiem izaicinājumiem.