Pēc viņa teiktā, trīs gadījumi notikuši pirms Lielbritānijas referenduma par dalību Eiropas Savienībā (ES) un trīs - pēc britu balsojuma. Vēstniecība par tiem informējusi Lielbritānijas Ārlietu ministriju.Teikmanis norādīja, ka par tiešiem fiziskiem draudiem cilvēki nav ziņojuši, bet viņi jūtas nepatīkami, saņemot negatīvus komentārus no kaimiņiem vai uz ielas.
Vēstnieks norādīja, ka sabiedrībā Lielbritānijā vērojams negatīvas attieksmes pieaugums ne tikai pret imigrantiem no Lielbritānijas, bet arī pārstāvjiem no jebkuras no citām Eiropas valstīm.
Neilgi pēc referenduma raidījums "LNT ziņas" vēstīja, ka Anglijas pilsētas Spaldingas konsultāciju un tulkošanas biroja vadītāja Laima Brencs, kura ikdienā palīdz latviešu imigrantiem, vērtē, ka referendums angļiem ir devis iluzoru visatļautības sajūtu izturēties pret iebraucējiem nicinoši pat publiski. Konsultāciju un tulkošanas birojā visas dienas pēc referenduma tiekot saņemti palīgā saucieni no latviešiem, kuri cieš no angļu kaimiņu naida runas. Saudzēti netiekot pat bērni.
Savukārt Bostonas iedzīvotājs Mairis Alksnītis atzīst, ka pats personīgi nav ar to saskāries, bet viņš zinājis stāstīt par šādu piemēru. "Kādai meitenei, kura pa pilsētu gāja tērpusies kreklā ar uzrakstu "Latvija", kāds anglis pēkšņi sācis vārdiski uzbrukt," stāstīja Alksnītis. Bostonā ir viens no augstākajiem par izstāšanos no ES nobalsojušo iedzīvotāju rādītājiem - to atbalstījuši vairāk nekā 70%.
Emocionālā spriedze biedējot arī Jorkšīras novadā dzīvojošo latvieti Ilonu Vinduli. "Man būtu ļoti sāpīgi šādas negācijas dzirdēt, jo man ir mazi bērni. Es gribētu zināt praktisko informāciju, kur vērsties, ko darīt šādās situācijās, vai mēs varam, piemēram, vērsties vēstniecībā. Tas ir pašaizsardzības jautājums, lai es spētu aizsargāt sevi un savu ģimeni," uzskata Ilona.