Viņš uzsvēra, ka Latvija no NATO samita, kas norisināsies šīs nedēļas nogalē, sagaida lēmumus, kuri ietekmēs visas Baltijas un Polijas drošību. "Sagaidām lēmumu par intensīvākām militārām mācībām. Lai nevienam nebūtu šaubu, ka reģions paliks drošs. Starptautisko bataljonu kaujas grupu izvietošana būs viens no šādiem lēmumiem. Svarīgi, ka runa ir par kolektīvās drošības stiprināšanu. Nelielie kontingenti nekādā ziņā nav izaicinoši, nerada draudus. Kontingentu izvietošana liecinās, ka Baltija ir neaizskarama," norādīja Pildegovičs.
ĀM pārstāvis uzsvēra, ka sagaidāms - pēc samita Baltijas reģionā notiks intensīvas mācības, lai varētu atbildēt uz to, ka savas spējas nepārtraukti pilnveido Krievija. "Mēs neprovocējam militārās sacensības. Negribam provocēt kādu no kaimiņiem - Krieviju. NATO pilnīgi droši garantē Baltijas teritorijas neaizskaramību," norādīja Pildegovičs.
Valsts sekretārs arī norādīja, ka visi šie pasākumi ir reakcija uz Krievijas agresīvo rīcību Krimā un Donbasā. "Minskas miera process nav vainagojies ar taustāmiem rezultātiem. Mums ir jādomā par dažādiem jautājumiem militārajā jomā. Vēsturiski tas atgādina Berlīnes situāciju," sacīja Pildegovičs.
Baltijas valstu izdevumi aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) saskaņā ar provizoriskām aplēsēm šogad pieauguši, Igaunijai ierindojoties ceturtajā, Lietuvai - devītajā un Latvijai - vienpadsmitajā vietā starp NATO dalībvalstīm.
Pirmajā dalībvalstu piecniekā ir ASV, kas aizsardzībai šogad paredzējušas 3,61% no IKP, Grieķija ar 2,38%, Lielbritānija ar 2,21%, Igaunija ar 2,16% un Polija ar 2% no IKP. Pēc šīm aplēsēm, Lietuvas budžetā aizsardzībai šogad atvēlēti 1,49% un Latvijas - 1,45% no IKP.
NATO dalībvalstīs provizoriskais vidējais rādītājs šogad ir 2,43%, bet alianses Eiropas valstīs - 1,46% no IKP. Pērn Igaunija, Lietuva un Latvija aizsardzības finansējumam bija atvēlējušas attiecīgi 2,07%, 1,14% un 1,04% no IKP.