"Pastāv tūlītēji risināmas problēmas, jo virtuālā vide (kibervide) arvien vairāk tiek izmantota kā platforma prettiesisku mērķu sasniegšanai, tajā skaitā kara un pretvalstiskas propagandas, aicinājumu uz naidu un vardarbību izplatīšanai," norādīts dokumentā.
KM skaidro, ka virtuālās platformas, tostarp interneta vietnes un sociālie mediji, ir pakļauti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumam, kurā atbildība par naida kurināšanu ir noteikta. Tādējādi nepieciešams plašāk piemērot Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu naida kurināšanas nodarījumu novēršanā virtuālās vides kontekstā.
Tajā pašā laikā Preses likums neparedz mehānismu interneta vietņu, kas faktiski darbojas kā masu informācijas (plašsaziņas) līdzeklis jeb medijs, obligātu reģistrēšanu vai pielīdzināšanu medija statusam. Vienlaikus gan nacionālās tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir vērtējušas interneta vietņu atbilstību mediju statusam. Izskatot iespējamos naida runas gadījumus interneta vietņu darbībā un tajās publicētajos lietotāju komentāros, situācija būtu jāvērtē ECT lietas "Delfi pret Igauniju" sprieduma kontekstā un jāņem vērā attiecīgie noteikumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Tādējādi uz interneta vietnēm, kas atbilst noteiktajiem judikatūras kritērijiem, lai tās varētu uzskatīt par medijiem, jau šobrīd attiecas likumā noteiktais regulējums.
Ministrija norāda, ka Preses likumā ietvertā masu informācijas līdzekļa definīcija ir novecojusi un nepietiekama, kā arī neatspoguļo reālo situāciju un attīstības tendences informatīvajā vidē. Lai interneta vietni varētu uzskatīt par masu informācijas līdzekli, tai būtu jāatbilst Rekomendācijā nosauktajiem mediju raksturojošajiem kritērijiem, un šie kritēriji ir iestrādājami Latvijas normatīvajos aktos. Tādā gadījumā, reģistrējot masu informācijas līdzekļa kritērijiem atbilstošas interneta vietnes kā elektroniskos medijus, uz tām attieksies arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tas prasīs veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
Pamatnostādņu projekts "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. – 2020.gadam" paredz Preses likuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārskatīšanu un jaunu tiesību aktu izstrādi. Turklāt Eiropas Komisija ir izsludinājusi priekšlikumu grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kuros paredzēti papildu noteikumi, lai aizsargātu sabiedrību pret naida kurināšanu un aicinājumiem uz vardarbību.
Informatīvajā ziņojumā pausts, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) būtu jāizvērtē iespējas nacionālā kontaktpunkta nozīmēšanai nolūkā pilnveidot informācijas aprites ātrumu un efektivitāti starp Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm un IT uzņēmumiem, lai īstenotu 2016.gada 31.maijā pieņemto Eiropas Komisijas un starptautisko IT uzņēmumu rīcības kodeksu nelikumīgu naidīgu izteikumu izplatības tiešsaistē apkarošanai, uzticot šo funkciju iestādei, kura naida noziegumus jau monitorē.Tāpat esot nepieciešams apstiprināt, ka IeM kompetencē būtu izvērtēt atbilstošāko iestādi, lai tā nodrošinātu Latvijas pārstāvību Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izveidotajā Nacionālo naida noziegumu apkarošanas kontaktpunktu tīklā.