Tādā veidā ir izdevies iegūt rezerves nākamā gada budžetā, ko var novirzīt jaunās politikas iniciatīvām (JPI) apmēram 60 miljonu eiro apmērā.Ministrijas jau ir iesniegušas savas JPI un pieprasījumu apmērs ir liels - 2017.gadam ministrijas kopumā prasa vairāk nekā 800 miljonus eiro, 2018.gadam - vairāk kā 900 miljonus eiro, bet 2019.gadam - vairāk nekā 1,2 miljardus eiro.
Pēc Reiznieces-Ozolas stāstītā, no visām ministriju iesniegtajām jaunās politikas iniciatīvām nākamgad tiks vērtētas piecas svarīgākās. JPI prioritāte ir izglītība un veselība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atradusi diezgan daudz rezervju iekšienē, kas ir viens no resursiem jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanā. Veselības nozarē valdība ir izmantojusi iespēju budžeta deficītu palielināt par 0,1%, lai īstenotu refo.rmas. Finanšu ministre atklāj, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai būtiski uzlabotu darbaspēka veselību.
Ministre arī piebilda, ka ikviena nozare vēlas atgriezties 2008.gada līmenī, taču kopš 2008.gada ir mainījusies budžeta struktūra - šobrīd liela daļa finanšu resursu tiek tērēti, apkalpojot ārējo parādu un ir palielinājušies arī sociālā budžeta izdevumi.Dažus nākamos gadus valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir plānoti ar augušu tendenci, arī sociālais budžets aug daudz straujāk. Dažu mēnešu laikā slimnieku, bezdarbnieku un vecāku pabalstu izmaksas ir strauji augušas. Tas jāņem vērā, plānojot nākamo gada budžetu. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir nepieciešams veikt pasākumus slimnieku pabalstu izmaksu samazināšanai.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžeta ienākumi ir stabili. Lai arī gada sākumā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa ieņēmumi bija mazāki nekā sākotnēji plānots, maijs ir bijis gana labs PVN nodokļa ieņēmumu izpildes ziņā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir samazinājušies, kas ir skaidrojams ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir kļuvis ātrāks IIN atmaksas ziņā. Lai arī nenodokļu ieņēmumi gada sākumā stipri stagnēja, tagad tie uzlabojas.
Vienlaikus autoceļu lietošanas nodeva un būvniecības nodeva nepildās plānotajā apmēra, taču atbildīgie ministri šo jautājumu risinot. Piemēram, satiksmes ministrs virza iniciatīvu par Eirovinjetes nodokļa palielināšanu.
Finanšu ministre norādīja, ka pie nemainīgām politikas iniciatīvām Latvijas tautsaimniecība turpinās augt, un arī nodokļu ieņēmumi kopumā augs. Dažu gadu laikā valdības plānos ir nodokļu ieņēmumus palielināt vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai to panāktu, ir jāstrādā pie efektīvākas ēnu ekonomikas apkarošanas un nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku, samazinot darbinieku nevienlīdzību un uzlabojot konkurētspēju.Pēc ministres sacītā, lai sabalansētu valsts ieņēmumus ar izdevumiem, nākamgad nav paredzētas būtiskas nodokļu izmaiņas, taču ir iecerēti vairāki risinājumi, kuri augusta sākumā tiks skatīti valdībā, tostarp ieteikumi ēnu ekonomikas apkarošanai.
Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis sēdē, komentējot bezdarbinieku pabalstu izmaksu pieaugumu, rosināja izpētīt, kādas algu grupas visvairāk ir sākušas tērēt pabalstus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis sēdē norādīja, ka, plānojot nākamā gada budžetu, ir zināmas prioritātes, kur ir nepieciešams finansējums - izglītībā un veselības nozarē, kur ir paredzētas reformas. Šajā kontekstā īpaši svarīga būs 2018.gada budžeta plānošana. Viņš piebilda, ka pirms budžeta sastādīšanas tiks veika nodokļu analīze.
Latvijas Darba devēju konfederācija sēdes protokollēmumā rosināja valdību kopā ar sociālajiem partneriem ņemt vērā 2016.gada 16.jūnija Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes pieņemtos secinājumus par sociālo dialogu, tostarp nodrošinot sociālo partneru iesaisti reformu politikā, ES rekomendāciju ieviešanā un citos būtiskos jautājumos.