"Vienosimies dislocēt četrus spēcīgus starptautiskos rotācijas bataljonus Baltijas valstīs un Polijā," viņš norādījis. Vienošanās ir gaidāma NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē, kas notiks otrdien un trešdien Briselē.
NATO ģenerālsekretārs nav atklājis, cik karavīru būs šajos četros bataljonos, bet amatpersonas iepriekš izteikušās, ka runa ir par 2500 līdz 3000 vīriem.
NATO vadība līdz 8. un 9. jūlijā Varšavā gaidāmajam samitam plāno pabeigt pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai, reaģējot uz agresīvo Krievijas rīcību Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.
"Tas dos skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti," Stoltenbergs norādījis, runājot par plašāku pasākumu kopumu, ko alianse veic kopš Ukrainas krīzes sākuma. Tas ietver ātrās reaģēšanas spēku pastiprināšanu līdz 40 000 vīriem un 5000 vīru lielu triecienvienību, ko varētu iesaistīt jau dažu dienu laikā, kā arī militārās tehnikas un komandvadības elementu izveidi reģionā.
Pēc viņa teiktā, sabiedroto spēki Baltijas valstīs un Polijā tiks veidoti pēc rotācijas principa, lai nepārkāptu vienošanās ar Maskavu.
NATO ģenerālsekretārs piebildis, ka aliansei ir svarīgi būt ne tikai stiprai, bet arī saglabāt atvērtību dialogam ar Krieviju, lai nepieļautu spēku sadursmes reģionos, kur operācijas veic tiklab NATO, kā Krievija.
"Kamēr NATO ir stipra, kamēr mēs spējam savaldīt un aizsargāt, mēs varam uzturēt politisko dialogu ar Krieviju," izteicies Stoltenbergs.
Viņš uzsvēris, ka progress panākts arī aizsardzības finansējuma jomā, dalībvalstīm tiecoties tuvāko desmit gadu laikā izpildīt savas saistības atvēlēt šim mērķim 2% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušā gada laikā alianses valstu aizsardzības izdevumi pieauguši vidēji par 0,6 procentpunktiem un 2016. gadā paredzams 1,5 procentpunktu pieaugums.