Aizsardzības koncepcijā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā, vēsta Saeimas preses dienests.
Kā komisijas sēdē deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, pašlaik spēkā ir 2012. gada maijā Saeimā apstiprinātā aizsardzības koncepcija. Tagad parlamentam jālemj par jaunas koncepcijas apstiprināšanu, jo saskaņā ar likumu – katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.
Raksturojot pašu koncepciju, ministrs izcēla drošības vides izaicinājumus, armijas un zemessardzes lomas stiprināšanu, sabiedroto klātbūtnes un valsts institūciju sadarbības nozīmi, kā arī nacionālo un kolektīvo aizsardzību.
Koncepcijā norādīts, ka valsts militāru aizsardzību nodrošina Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri miera laikā sniedz atbalstu civilajai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešams palielināt karavīru skaitu, kas galvenokārt vērsts uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu.
Dokumentā izcelta arī zemessardzes un jaunsardzes loma, akcentējot to kā primāro instrumentu sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Jaunsardzes mērķis līdz 2018.gadam ir nodrošināt iespēju vairāk nekā deviņiem tūkstošiem jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam piedalīties jaunsardzē. Savukārt līdz 2024. gadam plānots iesaistīt jau 10 procentus skolu jauniešu, teikts koncepcijā. Tāpat nepieciešams nodrošināt zemessardzes apmācības, piedāvājot pretendentiem elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu.
Raksturojot drošības vides izaicinājumus, koncepcijā teikts, ka Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi "maigās" un "cietās" varas elementi, īstenojot tā dēvēto hibrīdkaru. Tāpat ievērojamus drošības izaicinājumus rada pieaugošā nestabilitāte Eiropas kaimiņu reģionos, nelegālās migrācijas plūsmas, kā arī citi pārrobežu draudi, īpaši – terorisms. Vienlaikus drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas.
Potenciālo draudu identificēšana un brīdināšana, informācijas apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, sacīts koncepcijā, uzsverot, ka valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma lietot militāro spēku. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina šo atturēšanu.
Koncepcijā norādīts, ka valsts aizsardzība tiek īstenota saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, turpinot integrāciju NATO, kā arī izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu.
Koncepcija paredz, ka aizsardzības budžets tiks plānots atbilstoši budžeta palielinājumam, 2018. gadā sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija vēl jāapstiprina Saeimai.
Pašreizējā aizsardzības koncepcijā, kuru Saeima apstiprināja 2012. gada 10. maijā, uzsvars likts uz radikālu paradigmas maiņu, Latvijai no drošības ņēmējas pašai kļūstot par drošības devēju NATO ietvaros.