Komisijas deputāti trešdien skatīja nacionālo pozīciju 9.-10. jūnija Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Paredzēts, ka tās laikā ministri tiks informēti par ES – Turcijas vienošanās izpildes gaitu, kā arī par migrācijas plūsmu tendencēm Centrālajā Vidusjūrā.
Sanāksmes laikā Eiropas Komisija iepazīstinās ar 4. maijā publicētajiem tā dēvētās patvēruma pakotnes tiesību aktiem, proti, grozījumiem Dublinas regulā, grozījumiem EURODAC regulā, kā arī Eiropas Patvēruma biroja izveides regulu.
Iekšlietu ministrija (IeM) informē, ka piedāvātie grozījumi pēc būtības nemaina atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritērijus un tiek juridiski precīzi noteikts, ka patvēruma meklētājam ir pienākums iesniegt pieteikumu pirmās ieceļošanas dalībvalstī vai legālās uzturēšanās dalībvalstī.
Savukārt pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas ir jāveic patvēruma pieteikuma pieņemamības izvērtējums, bet personai ir noteikts pienākums sadarboties; saīsināti vairāki ietvertie termiņi, noteikts konkrēts pārsūdzības termiņš.
Vienlaikus, ja kāda dalībvalsts saņem nesamērīgi lielu patvēruma pieteikumu skaitu, tiek paredzēts koriģējošs sadales mehānisms, tiek izveidota automātiska tiešsaistes informācijas sistēma, kurā tiek reģistrēti visi patvēruma pieteikumi ES un par katru pieteikumu atbildīgā dalībvalsts, tiek ieviesta sadales atslēga, ko veido vienādās daļās dalībvalsts IKP un iedzīvotāju skaita proporcija, koriģējošais sadales mehānisms tiek iedarbināts automātiski, ja tekošā gada laikā kādā dalībvalstī iesniegto pieteikumu skaits pārsniedz 150% no tās sadales atslēgas proporcija.
Tāpat tiek paredzēta iespēja atteikties no personu uzņemšanas, maksājot kompensāciju 250 tūkstošu eiro apmērā par katru neuzņemto personu tām dalībvalstīm, uz kurām šīs personas tiks pārvietotas, bet pārvietošana notiek automātiski, uzņemošās dalībvalsts piekrišana nav nepieciešama.
Kozlovskis norādīja, ka Latvija vērtē pozitīvi to, ka Dublinas regulā saglabāta šā brīža pieeja – ka patvēruma meklētājam ir jāprasa patvērums tajā ES valstī, kurā viņš ierodas vispirms. Vienlaikus mūsu valsts neatbalsta komisijas priekšlikumus par bēgļu sadales mehānisma ieviešanu.
Ministrs uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi neaptver visu ES kopējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un migrācijas kontroli. "Latvijas] skatījumā jāstiprina robežkontrole. Jāpanāk un jādara viss, lai mazinātu migrācijas spiedienu. Uzskatām, ka piedalīšanās patvērumu meklētāju uzņemšanā var notikt tikai uz brīvprātības principiem – ja dalībvalsts vēlas piedalīties, kāda no pārvietošanās mehānismiem, tas var notikt tikai brīvprātīgi," teica Kozlovskis.
Vairākiem deputātiem radās neizpratne par paredzētajām 250 tūkstošu eiro kompensācijām, kas būtu jāmaksā mūsu valstij par katru patvēruma meklētāju, kuru tā atteiktos uzņemt. Atsevišķi Nacionālās apvienības deputāti kritizēja Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera politiku, norādot, ka Latvijai būtu nepieciešams izteikt viņam neuzticību.
Savukārt deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) mudināja finanšu līdzekļus tērēt nevis patvēruma meklētāju uzņemšanai, bet gan vairāk domāt par nepieciešamajiem darbiem, lai varētu uzlabot demogrāfisko situāciju Eiropā. Tāpat deputāti ierosināja atsevišķus nacionālās pozīcijas teikumus precizēt, lai tie stingrāk paustu Latvijas noraidošo attieksmi pret piespiedu bēgļu sadales mehānismiem. Ierosinājumi komisijas sēdē tika atbalstīti.
Ministrs Kozlovskis deputātiem atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas pozīcija par bēgļu uzņemšanas kvotām ir noraidoša un tas ir ierakstīts arī Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā Vienlaikus ministrs atzina, ka šādu mehānismu ES var ieviest ar regulas palīdzību un tādā gadījumā Latvijai tas būs jāpilda.
Diskusiju noslēgumā Saeimas Eiropas komisijas deputāti atbalstīja iepriekš valdības pieņemto nacionālo pozīciju ministru padomei.