Atbildot uz aģentūras BNS jautājumu, Hofmans atgādināja, ka NATO Velsas samitā 2014.gadā tika apstiprināts alianses Gatavības rīcības plāns (Readiness Action Plan), kurš paredz pasākumus, lai atbildētu uz jaunajiem draudiem, kas radušies Eiropā pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas. Šo pasākumu ietvaros Baltijas valstīs, tostarp Rīgā, pērn darbu uzsāka NATO Komandvadības štāba elementi (NFIU). Tāpat ievērojamas transformācijas pieredzēja pats Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābs, kurš pārgāja augstas gatavības darba režīmā un palielināja personālsastāvu.
"Mēs sākām pirms astoņiem mēnešiem un šobrīd mums ir sasniegta izcila informētība par situāciju Baltijas reģionā. Tas izpaužas ne tikai saistībā ar militāriem jautājumiem, bet arī sociālajā aspektā. Mēs informāciju par notiekošo Baltijā nododam tālāk uz Briseli un [Apvienoto spēku pavēlniecības štābu] Brunsumā. Tas ļauj mūsu politiķiem pieņemt lēmumus - ja notiek [hibrīdkara vai nekonvencionālo draudu] situācijas, mēs to redzam. Komandvadības štāba elementi nodrošina komunikācijas un slepenās informācijas apmaiņu," pauda ģenerālleitnants.
Tādējādi, šādi izveidota struktūra ļauj aliansei pietiekoši ātri un efektīvi reaģēt gan uz izaicinājumiem, kuri ir saistīti ar konvencionālajiem draudiem, gan arī ar hibrīdkara elementiem.
Komandieris atzina, ka pēdējo divu gadu laikā Eiropa ir saskārusies ar tādām darbībām, kuras neatbilst mierīgai un drošai videi un ir saprotamas baltiešu bažas par savu drošību. Vienlaikus NATO ir spējusi sagatavot atbildi un dažādiem jauniem izaicinājumiem. Par ilustrāciju tam komandieris minēja pašu štābu Ščecinā, kurā pēc notikumiem Ukrainā 22 no 28 NATO valstīm ir nosūtījušas savus pārstāvjus.
"Liela daļa korpusa dalībvalstu nolēma iesaistīties pēc Velsas samita. NATO sūta skaidru signālu - mēs - visas alianses valstis - esam vienotas. Korpuss Ščecinā ir vienīgais, kurš koncentrējas tieši uz tiem uzdevumiem, kuri ir saistīti ar atturēšanas pasākumiem un demonstrāciju, ka esam gatavi reaģēt uz jebkādu izaicinājumu," uzsvēra Hofmans.
NATO Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss Ščecinā tika izveidots 1999.gadā un bija pirmais alianses štābs bijušajās Varšavas pakta valstīs. Sākotnēji tā darbā iesaistījās Dānija, Vācija un Polija. Korpusa atbildībā ietilpa arī jauno NATO dalībvalstu, kā, piemēram, Baltijas valstu, veiksmīga integrācija alianses struktūrā. Tāpat korpuss nodarbojās ar Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) pārraudzību Afganistānā.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā NATO pērn nolēma korpusa gatavības līmeni palielināt no zemas gatavības spēku štāba līdz augstas gatavības spēku štābam. Šim procesam jānoslēdzas līdz ar Varšavas samitu. Šā gada aprīlī Polijā tika uzsāktas vērienīgas mācības "Brilliant Jump", kuru ietvaros tiek pārbaudīta NATO Sevišķi ātro reaģēšanas vienības (VJTF) gatavība un spēja pārvietoties uz uzdevumu pildīšanas vietu, kā arī Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa paveiktais darbs. Paredzēts, ka mācību trešā fāze noslēgsies nākamnedēļ, kam sekos Polijas armijas mācības "Anaconda" ar 25 tūkstošu karavīru piedalīšanos. Sagaidāms, ka korpusa izvērtējums notiks Varšavas samita laikā.
Ziemeļu daudznacionālais korpuss koordinē un kontrolē NATO Komandvienības štāba elementu (NFIU) darbību Baltijas valstīs. Krīzes situācijā Baltijas valstīs, NATO bāze Ščecinā kļūtu par vienu no svarīgākajiem posmiem sabiedroto atbalsta sniegšanā un aizsardzības koordinēšanā. Latvija korpusa darbā iesaistījusies ar četriem virsniekiem. Savukārt Igaunija un Lietuva - katra ar astoņiem. Kopumā štābā esošo karavīru skaits pārsniedz 400.