Ministrs nepiekrita izskanējušam, ka daudzi atsakās doties uz Latviju. "Nav tā, ka visi mēģina izvairīties braukt uz Latviju, lai to varētu saukt par problemātiku. Individuāli gadījumi ir, bet ne tikai par Latviju," viņš sacīja.
"Pastāv problemātika, ka cilvēki, kas atrodas Grieķijā vai Itālijā, viņu mērķa valsts nav Latvija. Tas ir jāsaprot. Ja viņi pieprasa patvērumu, viņi automātiski tiek pierakstīti Grieķijā, saskaņā ar Dublinas regulu. Ja mērķis ir nonākt Vācijā, tad viņi cenšas šo procesu apiet. Tāpēc mēs runājam, ka tās personas, kas neprasa patvērumu, būtu jāatgriež izcelsmes valstīs. Ar Turciju ir rīcības plāns, tas ir process, pie kura jāstrādā. Pamats ir pieprasījums. Skaits pret tiem, kas ieradušās un kas pieprasījušas patvērumu, ir ļoti, ļoti niecīgs," viņš teica.
Ministrs stāstīja, ka seši patvēruma meklētāji, kas pārvietošanas programmas ietvaros ieguvuši Latvijā alternatīvo statusu, ir palikuši Latvijā un mācās latviešu valodu. Nekādā veidā neesot redzams, ka šīs ģimenes apdraudētu kārtību un drošību.
Tāpat viņš apliecināja, ka Latvijas nostāja nav mainījusies un "es domāju, ka nemainīsies", ka Latvija ir tikai par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu.
"Nav izprotams, kā veidojusies šī summa - kāpēc 250 tūkstoši ir jāmaksā kā sods un kāpēc seši tūkstoši ir summa, kas pavada patvēruma meklētāju, ko var saņemt ES dalībvalstis," viņš norādīja.
"Latvijas un Baltijas nostāja ir skaidra - esam pret obligātās kvotas sistēmu. Tas nozīmē, ka konkrētā brīdī balsosim, tas būs atkarīgs no nacionālās pozīcijas, kas būs jāapstiprina parlamentam. (..) Mēs pilnīgi noteikti neesam vieni [savā nostājā]. Ja tas būs dienas kārtībā, tad būs jābalso. Nevaru prognozēt, kāds būs rezultāts, bet Latvijas virziens ir skaidrs," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija ierosināja nākotnē uzlikt ES dalībvalstīm par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās viņu jau ir pārāk daudz, un noteikt ES dalībvalstīm 250 000 eiro sodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt.