"Mēs zinājām Baibas Rudevskas viedokli jau pirms analīzes pasūtīšanas un rēķinājāmies ar to, ka būs negatīvs vērtējums par Stambulas konvenciju, tāpēc cerējām, ka Inga Kačevska dos savādāku vērtējumu par konvenciju," sacīja Kronbergs, norādot, ka ministrija zināja, ka Kačevskas birojs ārpakalpojumā analīzi uzticēs veikt Rudevskai.
TM ziņojums: Latvijai nevajadzētu parakstīt Stambulas konvenciju
Ministrija esot cerējusi, ka dokumentā tiks iekļauts arī Kačevskas viedoklis, kurš varētu būt bijis neitrāls vai pozitīvs, tomēr Kačevska izvēlējusies analīzē atstāt tikai Rudevskas viedokli, to tikai apstiprinot.
Arī ministrs Dzintars Rasnačs (NA) neiebilda pārmetumiem, ka dokumentā ir jūtama politiskā ideoloģija, uzsverot, ka "liberāli domājošas partijas bieži veic analīzes un pētījumus balstoties uz savu ideoloģiju".
Rasnačs spriež, ka vairums sabiedrības ir konservatīvi domājoši, līdz ar to juridiskā analīze atspoguļo sabiedrības vairākuma domas. Papildu tam, ministrs vēlreiz uzsvēra, ka par aptuveni 90% atbalsta konvencijas saturu un rīcības vardarbības novēršanā, kas arī tiek un tiks darīts.
Ministra ieskatā, jebkurš dokuments satur autora subjektīvo pusi, un no tā nav iespējams izvairīties. Pēc Rasnača vārdiem, jurists neesot dators.
Kronbergs pastāstīja, ka esot bijis ierobežots laika termiņš, kurā juridiskā analīze bija jāveic, tāpēc netika veikta apjomīgāka cenu aptauja juridiskās analīzes veikšanai. Valsts sekretārs uzsvēra, ka divos mēnešos no valdības uzdevuma veikt juridisko analīzi dokumentam līdz tika parakstīts līgums ar zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas biroju, TM notika sarunas ar Labklājības ministriju (LM), lai aptvertu to jautājumu un tiesību loku, kas jāiekļauj analīzē.
Tāpat valsts sekretārs uzsvēra, ka ar Kačevsku bijusi laba sadarbība iepriekšējos projektos, tāpat viņas biroja mājaslapā minēta pieredze ES projektos, un TM izvēlējusies Kačevskas biroju kā analīzes veicēju.
Pati Kačevska pastāstīja, ka, saņemot TM piedāvājumu, viņa vērsusies pie Rudevskas un vienojusies par to, lai abas puses sadarbotos, izstrādājot analīzi. Par vienošanās detaļām Kačevska gan nespēja skaidri atbildēt.
TM pārstāvji preses konferencē pirmdien arī uzsvēra, ka juridiskais atzinums nav saskaņots ne ar vienu citu organizāciju vai ministriju, jo, ja atzinumu būtu mēģinājuši saskaņot, tad neiekļautos termiņos. Valdības uzdotais termiņš analīzes veikšanai bija 30. aprīlis.
Juridiskās analīzes veicēja, Baiba Rudevska, kurai ir kurai ir doktora grāds tiesību zinātnēs, teica, ka Stambulas konvencija ir nekvalitatīvākais, sasteigtākais un nepilnīgākais dokuments, ko savā juridiskajā karjerā esot redzējusi. Analīzes veikšana viņai esot bijis ļoti liels izaicinājums un, viņa uzsvēra, ka esot ieguldījusi lielu darbu, lai šo analīzi veiktu. Rudevska īpašu uzmanību esot pievērsusi Stambulas konvencijas un Latvijas Satversmes preambulu salīdzināšanai.
Rudevska uzsvēra, ka konvencija nav draudzīga valstu konstitūcijām un daudz lietu, kas tajā iekļautas, nav juridiskas. Tāpat, balstoties uz konvencijas saturu, skolās būtu jāmāca teorija par sociālo dzimumu, kas neiet kopā ar Latvijas Satversmi.
Juriste pauda atzinumu, ka vardarbība pret sievieti vispārībā ir krimināltiesību jautājums, nevis dzimumu līdztiesības jomas jautājums.
Tieslietu ministrijas darbā ir manāmas bīstamas tendences, pirmdien sacīja domubiedru grupas "Cenzūrai Nē!" pārstāvis, "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins. Viņš ir aicinājis tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču atkāpties no amata. Resursu centra sievietēm "Marta" direktore Iluta Lāce pirmdien norādīja, ka organizācija šo iniciatīvu atbalsta.
Pēc Šlāpina vārdiem, ministrijas darbā ir manāmas bīstamas tendences, uz ko norāda, ka Stambulas konvencijas analīzes pētījums. Tajā viņš saskata "analfabētismu, loģikas likumu neievērošanu un Satversmes teksta sagrozīšanu un interpretāciju".
Informatīvo ziņojumu par Stambulas konvencijas juridiskās analīzes rezultātiem valdība skatīs otrdien. Par to kritiski izteikušies citi juristi, kā arī nevalstiskās organizācijas.