Valdība ņēmusi vērā daļu no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšlikumi, kas iestrādāti rīcības plānā.
Pēc viņa teiktā, viens jautājumiem, par kuru joprojām nav kopīga nostāja, ir saistīts ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Par to gaidāma atsevišķa diskusija.
Premjers atgādināja, ka valdība par rīcības plānu nākamreiz spriedīs septembrī, kad būs iespējams atgriezties pie jebkura jautājuma, ja būs tāda nepieciešamība.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone sēdē pauda aicinājumu nemainīt nodokļus, līdz nav pabeigta Latvijas nodokļu sistēmas izpēte - attiecīgais lūgums guva valdības atbalstu un tiks iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā.
Vienlaikus viņa lūdza papildināt rīcības plānu ar vairākiem uzdevumiem saistībā ar emisiju samazināšanu, jauna iepirkumu likuma izstrādi, ēnu ekonomikas apkarošanu, gāzes tirgu un būvniecības nozari.
Valdības pārstāvji norādīja, ka pie šīm lietām darbs notiks, taču visu detalizēti iekļaut rīcības plānā nav nepieciešams.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns valdības sēdē vērsa uzmanību uz veselības un izglītības nozari un iespējām tām piešķirt papildu finansējumu. "Mums ir ļoti būtiski zināt, kā konkrētam mediķim vai izglītības darbiniekam mainīsies atalgojums," uzsvēra Baldzēns.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka valdības rīcības plānā ir daudz pozitīvu lietu, taču tajā nav sniegtas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nevienlīdzību atalgojumā un slodzēs pirmskolas izglītības pedagogiem.
Tāpat neesot skaidrības, kā valdība grasās pildīt likumos pausto apņemšanos par finansējuma palielināšanu augstskolām un zinātnei.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sēdē atzīmēja, ka ministrija rosinājusi par pirmskolas pedagogu algām vienoties līdz jūlijam, taču gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, ministram neesot ideju, kā tālāk virzīties - tad vajag papildu finansējumu no budžeta.
Savukārt, runājot par augstāko izglītību un zinātni, Šadurskis norādīja, ka resursi tiks meklēti ministrijas iekšienē.
Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kučinska valdības noteiktos uzdevumus, kā arī identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.
Valdības rīcības plāna kopsavilkumā saistībā ar tautsaimniecības attīstību pausts, ka Eiropas Savienības (ES) globālie ekonomiskie un sociālie procesi aktualizē arī izaicinājumus Latvijas atvērtās ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Turpinās zemo izmaksu produktu un segmentu dominance un lielais ēnu ekonomikas īpatsvars (23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), valsts budžeta telpa jebkādām atbalsta un modernizācijas iniciatīvām ir ļoti ierobežota, publisko pakalpojumu kvalitāte joprojām ir zema. Neizbēgams ir tālāks darbaspēka izmaksu pieaugums vidējā termiņā un ES fondu finansējuma apmēra krass samazinājums 2022. gadā.
Pēc plāna kopsavilkumā paustā, straujākai tautsaimniecības izaugsmei (sabalansēts IKP pieaugums 5% robežās katru gadu no 2018. gada) ir nepieciešams veikt tautsaimniecības strukturālo transformāciju, aktivizēt uzņēmējdarbības attīstību un paaugstināt produktu konkurētspēju. Balstoties tikai uz brīvā tirgus spēkiem un stimuliem, to panākt būs neiespējami. Ir nepieciešama efektīva struktūrpolitika un saskaņota atbildīgo institūciju darbība, vienojoties par prioritātēm, kuru īstenošanai katrai iesaistītajai ministrijai jāizpilda savi uzdevumi. Tādēļ valdības rīcības plānā tiek īpaši akcentēti rīcības virzieni, kuru izpildei visvairāk nepieciešama horizontāla vairāku resoru iesaiste izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Katrā no rīcības virzieniem tiek aprakstītas nepieciešamās darbības, norādot vadošo ministriju un ministrijas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu darbības kopējā mērķa sasniegšanai. Virzība uz kopējo katra rīcības virziena izpildi tiek īstenota, vadošajai ministrijai izveidojot un vadot rīcības virziena koordinācijas darba grupu, iesaistot sociālos partnerus. Vadošajai ministrijai un iesaistītajām atbalsta ministrijām noteikto uzdevumu izpildes monitoringu īsteno ar Ministru prezidenta biroja, PKC un nepieciešamības gadījumā sasaukto attiecīgo Ministru prezidenta vadīto attīstības padomju palīdzību. Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultāta 1.janvārī un 1.jūlijā, saskaņojot ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga ietvaros Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros un tās apakšpadomēs un progresu izskatot Nacionālās attīstības padomē un Ministru kabinetā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Kučinska valdības rīcības plāns ir izraisījis plašas diskusijas gan politiķu, gan nozaru, īpaši veselības jomas, aprindās. Sākotnēji bija plānots rīcības plānu izstrādāt līdz aprīļa sākumam, tomēr premjeru neapmierināja ministru izstrādātie priekšlikumi šim dokumentam, un viņš lūdza tos vairākas reizes pārveidot, uzsverot, ka plānā vēlas redzēt tikai realizējamas lietas, par kurām iespējams atskaitīties.
Atbilstoši valdības deklarācijai Kučinska Ministru kabineta prioritātes ir tautsaimniecības attīstība, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē.