Viņa pastāstīja, ka Kultūras ministrija (KM) veikusi integrācijas politikas izvērtēšanu. Tās rezultātā secināts, ka 94% valsts mazākumtautību pārstāvju zina latviešu valodu. Vienlaikus secināts, ka ir jāturpina strādāt pie latviešu valodas lietošanas ikdienā.
"Mēs redzam, ka trūkst motivācijas mācīties latviešu valodu un nokārtot eksāmenus. [Daļu] apmierina esošais statuss un viņi uzskata, ka [pilsonība] pienākas automātiski," atzina Melbārde. KM arī secinājusi, ka attieksme pret valstu veidojas piedaloties Latvijas sociālajā dzīvē. Tā ļoti atšķirīga attieksme pret valstīm ir tām mazākumtautībām, kuru vidū ir nevalstiskās organizācijas un amatierkolektīvi.
Melbārde uzsvēra, ka mazākumtautību iesaistīšanās valsts sociālajā dzīvē ir viens virziens ar kuru jāiet uz priekšu. Viens no KM izvēlētajiem ceļiem ir gatavošanās Latvijas simtgadei, kuras norisē plānots iesaistīt arī mazākumtautības.
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Vietējā un nacionālā mērogā identificētas pilsētas un reģioni, kam bijusi īpaši būtiska loma Latvijas valsts izveidē.
Par valsts simtgades atzīmēšanas virsmērķi noteikta Latvijas sabiedrības valstsgribas, valstiskās piederības sajūtas stiprināšana un mīlestība pret savu zemi, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir Latvijas valsts simtgades svinību patrons.