Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar Saeimā atbalstīto likuma redakciju smēķēt būs aizliegts valsts un pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos. Pilnīgs smēķēšanas aizliegums attieksies arī uz sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un pasažierus pārvadājošu kuģu saloniem, kabīnēm un kajītēm. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos varēs būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem, vēsta Saeimas preses dienests.

Jaunais likums paredz aizliegumu smēķēt arī grūtnieces klātbūtnē. Joprojām būs spēkā aizliegums smēķēt bērna klātbūtnē, kā arī norma, kas paredz smēķēšanas aizliegumu jebkurā publiskā vietā, ja klātesošajiem pret to ir iebildumi.

Par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, strādājot pie projekta redakcijas, deputāti rosināja vēl stingrāk ierobežot tabakas pieejamību, nekā to paredz likumprojekts, piemēram, atteikties no tabakas izstrādājumu publiskas izvietošanas veikalos, tā vietā piedāvājot vien cenu lapu ar pieejamo cigarešu nosaukumiem. Šādam priekšlikumam būtu nepieciešams Eiropas Komisijas atzinums, bet tas prasītu vairākus mēnešus, tādēļ atbildīgā komisija priekšlikumu nolēma pagaidām nevirzīt, jo patlaban ir būtiski nodrošināt savlaicīgu direktīvas prasību ieviešanu, kas visā Eiropas Savienībā paredz jaunas prasības cigarešu iepakojumam.

Likumprojektā precizēta smēķēšanas definīcija, attiecinot smēķēšanas jēdzienu arī uz ūdenspīpes lietošanu, piemēram, kaljana bāros. Ņemot vērā, ka šajā procesā tiek izmantots tabakas aizvietotājs, formāli uz to patlaban nevar attiecināt smēķēšanas definīciju, deputātiem skaidroja Veselības ministrijas pārstāvji. Jaunais likums stāsies spēkā šī gada 20.maijā.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā arī pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014. gada 1. novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja zeme netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

Soda apmērs būs atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, kā soda sankcija paredzēts brīdinājums vai naudas sods – līdz 60 eiro fiziskajai personai un līdz 150 eiro juridiskajai personai. Ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, naudas sods fiziskajai personai paredzēts no 60 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 150 līdz 650 eiro. Ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, naudas sods paredzēts attiecīgi no 350 līdz 500 eiro un no 650 līdz 1500 eiro.

Savukārt par tādu zemes īpašumu neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, kuru platība pārsniedz 100 hektārus, naudas sods būs no 500 līdz 700 eiro fiziskajai personai un no 1500 līdz 5000 eiro juridiskajai personai. Visos gadījumos, izvērtējot pārkāpuma apstākļus un smagumu, paredzēta arī iespēja izteikt brīdinājumu.

Ar lauksaimniecisko darbību saprot augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšanu un ražošanu, tostarp šīs produkcijas pirmapstrādi un pēcapstrādi, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības zemes uzturēšanu noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Likuma grozījumi ievieš arī atbildību par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Par to paredzēts naudas sods pārdevējam no 140 līdz 175 eiro, bet juridiskajai personai – no 350 līdz 700 eiro. Aizliegums pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem paredzēts Enerģijas dzērienu aprites likumā, un tas būs spēkā no šī gada 1. jūnija.