Par izmaiņām Krimināllikumā bija 65 parlamentārieši, pret 19 un atturējās 5. Saeimas sēdei bija iesniegti 26 priekšlikumi, kurus arī ilgāku debašu laikā Saeima vērtēja.
Krimināllikuma izmaiņu referente Solvita Āboltiņa ("Vienotība") no Saeimas tribīnes pauda, ka izmaiņas ir līdzsvars starp cilvēktiesībām un krimināltiesībām un ka šie ir būtiski grozījumi kā stiprināt normas, kas aizsargā Latvijas suverenitāti. Politiķe savā uzrunā arī pārmeta krievvalodīgajiem medijiem, ka tie tik aktīvi vērsušies pret Krimināllikuma grozījumiem, arī norādot uz ceturtdien pie Saeimas notiekošo Latvijas sociālistiskās partijas (LSP) piketu, norādot, ka pret Krimināllikuma grozījumiem ir cilvēki, kas nedarbojas Latvijas interesēs.
Tāpat Āboltiņa uzsvēra, ka Juridiskajā komisijā tika organizētas piecas sēdes, kurās piedalījās arī drošības dienestu, ministriju pārstāvji un arī Tiesībsargs, līdz ar to likuma normas tika izdiskutētas un ekspertu viedokļi sadzirdēti.
Juridiskā komisija trešdien nolēma likumprojektu virzīt balsošanai Saeimā, no tā pagaidām izslēdzot pantu, ar kuru plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, norādot, ir nepieciešama padziļināta diskusija par Eiropas Cilvēktiesību tiesas līdzšinējo praksi lietās, kas skar preses brīvību un valsts noslēpumu.
Saeimas preses dienestā aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka likumprojekts, kas paredz jaunu tiesisko regulējumu saistībā ar noziegumiem pret valsti, izstrādāts, lai likuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm. Steidzamības kārtā likumprojekts tika skatīts, jo tajā bija iekļautas izmaiņas pantā, kas skar spiegošanu.
Juridiskajā komisijā atbalstītā jaunā likumprojekta redakcija paredz atbildību par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Bargāks sods paredzēts, ja šīs darbības veiktas, lietojot vardarbību vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Līdzīgi Juridiskā komisija precizējusi likuma pantu, kas paredz kriminālatbildību par pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu. Atbildība būs paredzēta par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu. Par šādiem pārkāpumiem varēs piespriest brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī piemērot alternatīvas sankcijas.
Juridiskā komisija otrajā lasījumā pārskatīja arī jaunā likuma panta redakciju, kas nosaka atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā. Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, vai brīvības atņemšanai alternatīvs sods.
Otrajā lasījumā pārskatīta arī Krimināllikuma redakcija, kas paredz atbildību par spiegošanu. Piedāvātajā likuma redakcijā atbildība paredzēta par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziedzīgu nodarījumu, tāpat kā iepriekš, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem, paredzot probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija.
Saeimas Preses dienests iepriekš norādīja, ka drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem, iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.
Valsts drošības iestāžu pārstāvji norādījuši, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 3.martā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kā arī atbalstīja likumprojektam noteikt steidzamību. Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija.
Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā vērsa parlamenta uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumiem.