Saeimas komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) norādīja, ka trūkst vienotas izpratnes gan par pašreizējās redakcijas, gan piedāvātās redakcijas piemērošanu, tālab ir nepieciešams šo jautājumu pamatīgāk izdiskutēt.
Bērziņš teica, ka šādu diskusiju būtu nepieciešams sarīkot tuvāko nedēļu laikā, un tās organizēšanu uzticēja Latvijas pārstāvei Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Kristīnei Līcei. Pēc komisijas priekšsēdētāja domām, nepieciešams uzklausīt ECT tiesu praksi, lai rastu skaidrību par jautājumiem, kas skar normas piemērošanu.
"Pieņemu, ka diskusija neraisīs visiem vienotu viedokli par vienu vai otru pantā iekļauto vārdu, bet ir nepieciešams izskaidrot grozījumu mērķi. Turklāt jāpatur prātā, ka valsts noslēpums jāaizsargā," sacīja Bērziņš.
Valsts prezidenta pārstāvis norādīja, ka likuma pantā par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu saskaras valsts intereses valsts noslēpumu aizsargāt un žurnālistu intereses to publiskot, un sarunas rezultātā būs iespēja atrisināt neskaidrības.
Savukārt Latvijas pārstāve ECT Līce pēc komisijas sēdes aģentūrai BNS sacīja, ka normas teksts no vārda brīvības aspekta pats par sevi tūlītējas problēmas nerada, taču galvenais jautājums ir par šīs normas piemērošanu praksē.
Saeimas komisija trešdien atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Vienotība") priekšlikumu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas nosaka, ka likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Saeima par likumprojekta grozījumiem, kas tika skatīti steidzamības kārtā, balsos ceturtdien, 21. aprīlī.
Otrdien Saeimas komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) darba grupas izstrādāto Krimināllikuma spiegošanas panta redakciju. Deputātu vairākums atbalstīja kriminālatbildības noteikšanu "par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību".
Par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem. Darba grupas redakciju atbalstīja seši deputāti, viens bija pret, bet trīs balsojumā atturējās.
Uz spiegošanu attiecināmo grozījumu dēļ likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtā, pamatojot, ka grozījumus gaida drošības iestādes.