Sakot konferences atklāšanas vārdus,Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš savās runās norādīja uz latviešu tautas gribu pēc neatkarības, kura nav mainījusies.
Mūrniece pauda prieku, ka konference tiek rīkota Saeimā un tiek runāts par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas vēstures dokumentiem, kurš arī iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Tāpat politiķe pauda, ka memorands bijis sabiedrības inteliģences vēlme pēc neatkarības.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijai ir paveicies, ka šis dokuments ir saglabājies, jo ikvienam svarīgā dokumenta atrašana bijusi veiksmīga sagadīšanās - dokumentu 2001.gadā remonta laikā atrada Rīgas dzīvoklī zem grīdas.
Savu runu Mūrniece nobeidza ar aicinājumu ikviena atmiņā ierakstīt memorandā minēto - "Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība".
Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kalniņš norādīja uz to, ka Latvijas neatkarība radās no tautas gribas, un šī griba turpina pastāvēt. Kā pauda Kalniņš, latvieši vēlot Latvijai saules mūžu, un uz šāda ilguma fona okupācijā pavadītie gadi ir īss laika posms. Tomēr Kalniņš pauda, ka mūsdienās jācīnās ar cita veida izaicinājumiem, jo ikdienā pret valsti tiek vērsts informatīvais karš. "Melus nevar aizliegt, bet apkarot gan, un tāpēc mēs esam šeit", sacīja Kalniņš, norādot uz konferences būtību.
Konferencē kā eksperti piedalās Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs, Latvijas Kara muzeja pētniece Ieva Kvāle, Latvijas Neatkarības kustības dalībnieks Pāvils Brūvers.
Kā novēroja aģentūra BNS, koferences apmeklētāju vidū bija daudzi vēsturnieki, ārzemnieki, kā arī ar Nacionālo apvienību saistīti cilvēki - gan Saeimas deputāts Einārs Cilinskis, gan Rīgas domes deputāts Ritvars Jansons un citi. Konferenci apmeklēja arī bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un "Vienotības" Saeimas deputāts Atis Lejiņš.
Konferenci organizē Saeimas Ārlietu komisija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Kara muzeju un Latvijas Okupācijas muzeju.