Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministri savā ikmēneša apspriedē izvērtēja pašreizējo situāciju Krievijā, ES un Maskavas attiecības un principus, uz kuriem šīs attiecības būtu balstāmas nākotnē.

Kā pastāstījusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, 28 dalībvalstis vienprātīgi atzinušas piecus vispārējus principus.

Proti, Maskavai pilnībā jārespektē un jāpilda Minskas vienošanās, Eiropas Savienībai jāuztur Krimas aneksijas neatzīšanas politika, jāattīsta saites ar austrumu partnervalstīm un jāpastiprina ES elastība tādās jomās kā enerģētikā, kur Krievija daudzām dalībvalstīm ir lielākā piegādātāja. Vienlaikus ministri atzinuši nepieciešamību pēc selektīvām attiecībām ar Krieviju tādos ārpolitikas jautājumos kā Irāna, Tuvie Austrumi, Sīrijas konflikts, bet arī citās jomās, kur tas nepārprotami ir ES interesēs, norādījusi ES augstā pārstāve.

Atzīta arī nepieciešamība uzturēt ciešākus kontaktus ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, īpaši jauniešiem, viņa piebildusi.

Kā, ierodoties uz apspriedi, pirmdien norādīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds, Eiropas Savienībai attiecības ar Krieviju ir jāuztur, taču "nedrīkst aizmirst par Krievijas radītajiem izaicinājumiem mūsu vērtībām un mūsu drošībai" un jābūt stingriem "savu vērtību, principu un robežu aizstāvēšanā".

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzsvēra, ka, veidojot attiecības ar Krieviju, Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi tās izvērtēt kontekstā ar šīs valsts darbību konfliktu zonās.

"Mēs nedrīkstam to izraut no konteksta - vienkārši ņemt dialogu ar Krieviju, nemaz nepievēršot uzmanību tam, ko Krievija dara karstajos punktos, konfliktu zonās, iesaldētajos konfliktos, kurus tā pati organizējusi un pati arī uztur. Mums uz to jāraugās ļoti nopietni. Ja šobrīd no Krievijas puses ir vēlme pavērst attiecības divpusējā gultnē, iespējams, izvēloties partnerus, šķeļot mūs, mums tas ļoti skaidri jāsajūt," viņš brīdināja.