"Šis ir nozīmīgs brīdis sabiedrībai kopumā, jo iesāktie darbi parlamenta vairākumam šķituši nozīmīgi," izteicās Jansons.
Nepieciešamo balsu skaitu Jansons ieguva otrajā balsošanas kārtā. Pēc viņa vārdiem, nevar būt ideāls visiem parlamenta deputātiem, jo ikvienam ir sava nostāja un sev tuvāko tēmu loks. "Ir tēmas, kam neesmu veltījis pienācīgu uzmanību, un tālab ir deputāti, kas balsoja pret," pauda Jansons.
Viņš augstu vērtē otru kandidāti un apsver iespēju Bērziņai-Ruķerei piedāvāt kādu amatu, jo ekspertu cilvēktiesību jomā Latvijā neesot daudz un cilvēktiesību apziņa sabiedrībā tikai tagad sāk veidoties.
Jansons pauda, ka viņa darbības prioritātes būs saistītas galvenokārt ar sociālekonomisko tiesību jomu – nabadzība, darbaspēka trūkums, netaisnīgs atalgojums, mājoklis – "jomām, kas ir pamatu pamats". Tāpat viņš pastāstīja, ka plāno veidot domnīcu, kuras dalībnieki būs kā cilvēktiesību ziņneši.
Esošo Tiesībsarga biroja vadītāju Jansonu bija izvirzījusi ZZS un NA, bet Bērziņu-Ruķeri -"Vienotība". Koalīcijas partijām kopīga kandidāta nebija.
Pirmajā kārtā balsu skaits nebija pietiekams, ievēlēšanai bija nepieciešamas 49 balsis. Par Jansonu balsoja 48 Saeimas deputāti, bet pret - 47. Savukārt par Bērziņu-Ruķeri nobalsoja 45 deputāti, bet pret - 47.
Otrajā kārtā par Jansonu balsoja 49 Saeimas deputāti, bet pret – 45, savukārt par Bērziņu-Ruķeri nobalsoja 43 deputāti, bet pret - 51 deputāts. Pret abiem kandidātiem balsoja divi deputāti.
Par Jansonu balsoja NA, ZZS, "No sirds Latvijai", Latvijas Reģionu apvienības deputāti un pie frakcijām nepiederošais Artuss Kaimiņš.
Bērziņu-Ruķeri šajā amatā atbalstīja "Vienotība" un "Saskaņas" deputāti.
Pret abiem balsoja Arvīds Platpers ("No sirds Latvijai") un Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa").
Saskaņā ar informāciju Saeimas mājas lapā nebalsoja Andrejs Klementjevs ("Saskaņa), Artūrs Rubiks ("Saskaņa"), Edvīns Šnore (NA), Jānis Urbanovičs ("Saskaņa").