Sarunā ar žurnālistiem ģenerālis norādīja, ka parasti neviens militārais komandieris nesaka, ka viņa rīcībā ir pietiekams skaits karavīru. "Mūsu [NATO dalībvalstu] politisko lēmumu pieņēmējiem ir jāizšķiras par to, kam viņi grib atvēlēt naudu. Ir jābūt izglītības sistēmai, jābūt veselības aprūpei, jābūt armijai. Beigu beigās mēs nonākam pie jautājuma – kas ir pietiekami?" teica ģenerālis.
Tomēr vienlaikus NATO rīcībā ir daudz resursu, lai atturētu Krieviju no iebrukuma Baltijas valstīs. "Tā cena, kuru Putinam nāktos maksāt [par iebrukumu Baltijā] ir drausmīgi augsta. Nav nekādu politisku un militāru ieguvumu, kuru Krievija iegūtu iebrūkot Baltijas valstīs. Dalībvalstu robežas ir visas alianses robežas. Ja kāds nolemtu iebrukt, mēs [NATO] īstenosim atbilstošu reakciju," uzsvēra Domrēze.
Komandieris atgādināja prūšu ģenerāļa un militārā teorētiķa Kārļa fon Klauzevica sacīto, ka svarīgāk ir domāt nevis par to, kur tiek uzbrukts, bet gan par to - kādus atbildes soļus spert. "NATO atbildes reakcija būs globāla. Ikviens, kurš tic tam, ka var tā vienkārši uzbrukt Rīgai, Tallinai vai Viļņai – viņš saņems prettriecienu citviet. Visur. Atturēšanas mehānismi ir daudz aptverošāki, nekā tikai reģiona līmenī," skaidroja Domrēze.
Iepriekš ASV analītiķu kompānija "RAND Corporation" sagatavoja ziņojumu, kurā, apkopojot atzinumus, kas gūti militāro simulāciju laikā, secināts, ka NATO austrumu spārns ir viegli ievainojams.
Dokumentā norādīts, ka, ja Krievija rīt iebruktu Baltijas valstīs, NATO spēki tiktu sakauti trīs dienu laikā. Analītiķi pauda uzskatu, ka Baltijas reģionā būtu jāizvieto spēki septiņu brigāžu lielumā, tostarp trīs smagi bruņotas brigādes, kuras atbalstītu gaisa spēki un artilērija.