Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

NA deputāts Edvīns Šnore uzsvēra – cilvēki sagaida, ka Latvijas ārlietu resors spēs reaģēt uz izaicinājumiem, taču iepriekš tas ne vienmēr ir izdevies. "2014. gadā [ārpolitikas debatēs] tika sniegts pozitīvs Krievijas raksturojums, bet divus mēnešus vēlāk tā iebruka Ukrainā. Ārlietu ministrijai (ĀM) ir jāspēj sniegt signālus, lai pilsoņi zinātu ar ko viņiem rēķināties," sacīja Šnore.

Viņš atzinīgi novērtēja Edgara Rinkēviča ziņojumā akcentēto prioritāti – drošības jautājumus, norādot, ka tik nedroša kā šobrīd, Eiropa nav bijusi nekad. Vienlaikus liela uzmanība jāpievērš migrācijas jautājumiem.

Šnore pauda neizpratni par to, kādēļ ministrs iepriekš uzsvēris, ka 776 patvēruma meklētāju uzņemšana saskaņā ar Latvijas nacionālo pozīciju mūsu valsts drošību neapdraudot, bet demisionējošā ministru prezidente Laimdota Straujuma nesen atzinusi, ka tomēr pastāv riski un bēgļu uzņemšana var veicināt etnisko spriedzi.

"Ja migrantu uzņemšana rada draudus, kādēļ tika pieņemts tāds lēmums? Atbilde – tādēļ, ka ĀM to lobēja. Ja [bēgļu uzņemšana] netiks uzņemta, varot iestāties drošības riski. Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija nonāks izolācijā, nesaņems fondu naudas, bet [Baltijas] debesis atteiksies sargāt Ungārija," ministru kritizēja Šnore.

Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā Latvijai nav bijis savas ārpolitikas, bet gan tikai [Vācijas kancleres Angelas] Merkeles un [Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda] Junkera ārpolitika, kuras lobēšanu uzņēmusies Latvijas Ārlietu ministrija. "Bija jānotiek teroraktiem un jābūt upuriem, lai beidzot parādītos izpratne par problēmu. Mēs nesen uzzinājām kā Vācijas un Zviedrijas tiesībsargājušās iestādes melo un maldina, lai nebūtu jāatklāj fakti [par migrantu noziegumiem], kas nav politkorekti. Latvijas uzdevums būtu akcentēt šos jautājumus un nepieļaut iestigšanu politkorektuma vidē," teica Šnore.

Deputāts Rihards Kols Rinkēviča ziņojumu kritizēja kā tādu, kurš ir vairāk iedvesmojoša runa vai deklarācija, bet ir nekonkrēts. Runājot par vienu no ziņojuma prioritātēm – Latvijas drošību – deputāts uzsvēra, ka aizsardzība ir nepieciešama ne tikai uz sauszemes, bet arī jūras teritorijās. Tāpat Kols vērsa uzmanību uz to, ka ziņojumā nav pieminēts "North Stream 2" cauruļvada projekts, kas apdraud Latvijas enerģētisko drošību.

Savukārt NA deputāts Jānis Dombrava vērsa uzmanību uz notiekošo Āfrikā, kur nepārtraukta ikdiena ir dažādi konflikti. Dombrava pauda, ka situācija šajā reģionā nemainīsies, kamēr netiks pārtraukta ārvalstu koloniālā politika. Tam nemainoties, Eiropas virzienā turpinās plūst lielas migrantu masas, kurus kontinents nevar uzņemt. Dombrava uzsvēra, ka nevēlas, lai Latvijā par ikdienu būtu dažādi migrantu noziegumi un aicināja mainīt valsts politiku, atgādinot, ka mūsu valstī joprojām ir jūtamas okupācijas un pārkrievošanas sekas.

Viņš arī aicināja atteikties no demisionējošās valdības lēmumiem saistībā ar bēgļu uzņemšanu un šos jautājumus izlemt tautas nobalsošanā. Tāpat Dombrava Rinkēvičam novēlēja atmest reaģējošo ārpolitiku un sekošanu Vācijas iegribām.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ārlietu ministrs parlamentāriešus otrdien iepazīstina ar paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos. Rinkēviča ("Vienotība") ziņojumā teikts, ka Latvijas ārpolitikas 2016. gada galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un ekonomiskajām interesēm.

Latvijas ārpolitika 2016. gadā koncentrēsies uz sekojošu uzdevumu īstenošanu - stiprināt ārējo drošību, panākot ilgtermiņa NATO klātbūtni mūsu reģionā, un veicināt ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu; stiprināt ES vienotību un efektivitāti; veicināt stabilitāti ES kaimiņu reģionā; sekmēt ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu; pabeigt iestāšanās procesu OECD.