"Ikvienam jābūt šo svinību daļai. Simtgade nevar būt tikai šauras cilvēku grupas, vai elites svētkiem. Simtgade ir iespēja dot visiem pozitīvus impulsus," sacīja ministre.
Vienlaikus viņa aicināja sabiedrību iesaistīties svētku organizēšanā. "Sēžot mājās un sūrojoties nekas nemainīsies. Mēs katrs esam daļa no Latvijas (..) Mēs ceram, ka būs arvien mazāk cilvēku, kas runās par Latviju trešajā personā un apzināsies, ka ir daļa no Latvijas," viņa teica.
Ministre, uzrunājot kongresa dalībniekus, informēja, ka Latvijas simtgades svinību galvenais sauklis būs spēja ar pārliecību pateikt - "Es esmu Latvija".
Melbārde arī iepazīstināja ar pieciem simtgades programmas virzieniem, jeb pieciem rituāla cikliem - Latvijas ciltsmātes un ciltstēvi, Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi, Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana, Latvijas dzimšanas diena un dāvināšanas prieks, kā arī Latvijas draugi un kaimiņi.
"Latvijas simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt sabiedrības valstsgribu un piederības sajūtu savai valstij," akcentēja politiķe.
Melbārde arī vērsa kongresa dalībnieku uzmanību uz faktu, ka Mežaparka estrādes rekonstrukcijas jautājums joprojām nav atrisināts.
Latvijas valsts simtgades svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu garumā no 2017. līdz 2021. gadam. Lai izstrādātu simtgades programmas mērķus, pamatprincipus, programmu un komunikācijas vadlīnijas un domu apmaiņā iesaistītu plašu sabiedrību, KM ir izveidojusi simtgades svinību struktūru un organizāciju.
Par simtgades atzīmēšanas virsmērķi noteikta Latvijas sabiedrības valstsgribas un valstiskās piederības sajūtas stiprināšana, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana. Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs Latvijas simtgades svinību patrons.