Kūtris aģentūrai BNS pēc komisijas sēdes teica, ka komisijas galaziņojumu līdz šīs nedēļas beigām kopā ar atsevišķiem Saeimas deputātu komentāriem plānots iesniegt Saeimas Prezidijā un pirmdien notiks Saeimas Prezidija sēde.
Pēc viņa teiktā, komisijas galaziņojumā ir nosauktas vairākas valsts pārvaldē esošanas problēmas, tostarp informācijas pieejamības, kā arī piekļuves valsts noslēpumam apgrūtinājumi.
"Attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju, arī šīs komisijas darbā bija redzams, ka mēs bieži runājam par faktiem, ko visi zina, bet, izrādās, ka mums ir jāklusē. Absurds ir tas, ka es pat nedrīkstu no plenārsēdes nosaukt, kuri ministri balsoja konkrētajā Ministru kabineta sēdē, jo, izrādās, tieši tas, kurš balsoja par vai kurš atturējās, ir ierobežotas pieejamības jautājums. Es nesaprotu, kas tur par noslēpumu varētu būt! Lai sauktu pie atbildības par balsošanu?" atzina Kūtris.
Pēc Kūtra teiktā, parlamentārās komisijas ir lietderīgas, jo tā ir parlamenta uzraudzība pār izpildvaru.
"Ja parlamenta vairākums plenārsēdē var nobalsot pret konkrētās valdības jeb konkrētās situācijas politisku vērtēšanu no parlamenta skatupunkta, tad viena trešdaļa Saeimas deputātu var pieprasīt veidot izmeklēšanas komisiju, kur ir tiesības šo situāciju izvērtēt un pateikt savu viedokli. Cilvēki nevar gaidīt, ka šī komisija būs oficiālā valsts izmeklēšanas iestāde, kura noteiks, ko saukt pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības.
Mūsu praksē mēs arī redzējām, ja mums radās aizdomas par šāda veida pārkāpumiem, mēs šo jautājumu sūtījām izvērtēt kompetentajām iestādēm, jo ne mums to lemt. Viņi pateica, ka pārkāpumus nesaskata. Mūsu uzdevums ir pārbaudīt, vai valsts pārvalde ir rīkojusies tā, kā tai vajadzētu darīt, vai valsts pārvalde ir rīkojusies atbilstoši likumam. Šajā gadījumā mēs nevarējām pārmest, ka būtu rīkojušies pretrunā ar likumu, bet, vai rīkojās, kā labi saimnieki, to gan mēs skaidri un gaiši parādām, ka nē," sacīja Kūtris.
Viņš arī pastāstīja, ka ir saņēmis vēstuli no Ģenerālprokuratūras, kurā ir minēts, ka "Vienotības" frakcijas iesniegtais iesniegums par iespējamiem pārkāpumiem Kūtra darbībā ir atteikts, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes viņa darbībā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas iesniegumu, lai noskaidrotu, vai bankas "Citadele" pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Gunāra Kūra rīcībā nav vērojamas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Tāpat ziņots, ka 2014. gada 13. novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas "Citadele" pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija "Saskaņa", kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš pauda viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku "Citadele ", ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.
Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Tāpat vēstīts, ka 20. aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Banka "Citadele" dibināta 2010. gada 30. jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010. gada 1. augustā, kad beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010. gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - " Citadele ", bet "Parex banka" sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2015. gada septembra beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.