Šogad ES nonākuši 886 662 bēgļi, no kuriem lielākā daļa ieceļojusi caur Turciju. Šobrīd Turcijā atrodas aptuveni 2.2 miljoni imigrantu.
Nedēļas nogalē notikušajās sarunās ES piedāvāja Turcijai finansiālu palīdzību, atvieglotu vīzu režīmu Turcijas ceļotājiem uz ES, kā arī atsākt sarunas par Turcijas iestāšanos ES. Apmaiņā pret to Turcijai jāsakārto savas robežas, tādējādi ierobežojot bēgļu plūsmu uz ES, kā arī jāuzlabo dzīves apstākļi esošajiem ieceļotājiem.
Tāpat arī tikšot izstrādāts plāns, lai atvieglotu Turcijas "bēgļu nastu". Proti, konkrēts skaits bēgļu tikšot pārvesti uz ES dalībvalstīm. Par cik lielu bēgļu skaitu ir runa, netika minēts. Plāns tikšot izstrādāts līdz 17.–18.decembrim, kad notiks 28 ES dalībvalstu vadītāju tikšanās un būs iespēja to apspriest starpvalstu līmenī.
Bēgļu pārvietošana paredzēta uz tām dalībvalstīm, kas brīvprātīgi piekritīs šim plānam. Paralēli ES–Turcijas samitam notika sarunas starp valstīm, kas varētu iesaistīties bēgļu uzņemšanā: Vācija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Austrija, Zviedrija, Somija, Grieķija. Arī Francija, iespējams, pievienosies. Visskeptiskāk noskaņota bija Nīderlande un Zviedrija.
Kāda ES amatpersona gan norādīja, ka nebūtu produktīvi šo plānu ieviest tikai daļā dalībvalstu, jo tas veicinātu to, ka Austrumeiropas valstis vēl vairāk censtos izvairīties no savas atbildības daļas. Tas nozīmē, ka tiks gaidīts atbalsts arī no šīm valstīm, tai skaitā no Latvijas.