Balsojumā atturējās bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") un Edvīns Šņore (NA). Pret bija 13 deputāti - No Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai, savukārt balsojumā nepiedalījās "Saskaņas" deputāti, kā arī Rihards Eigims (ZZS), Raivis Dzintars (NA) un Inguna Rībena (NA).
Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāts Igors Pimenovs sēdē uzsvēra, ka "airBaltic" ir Baltijas aviācijas nozares flagmanis un ļoti spēcīgs Latvijas zīmols. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien, 2.decembrī, deputāts esot jautājis lidsabiedrības vadītājam par uzņēmuma kredītsaistībām, kurš paudis, ka tādas esot, taču precīzu summu nenosauca.
Pēc Pimenova teiktā, tādējādi rodas bažas, ka valsts ieguldījums aviokompānijā varētu tikt izmantots "finanšu caurumu lāpīšanai", tāpēc "Saskaņa" balsojumā nepiedalīsies.
Savukārt Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības asi kritizēja koalīcijas deputātus par to, ka viņi ir gatavi atbalstīt "airBaltic" aizdevuma no Valsts kases kapitalizāciju, pat neiepazīstoties ar visiem dokumentiem. Tie trešdien budžeta komisijā neesot bijuši pieejami.
"Kolēģi, jūs, šodien balsojot, aizsūtāt 80 miljonus eiro nezināmā virzienā!" uzsvēra Bondars, aicinot pārējos parlamentāriešus balsot pret.
Tikmēr Saeimas frakcijas "Vienotība" deputāts Jānis Upenieks sēdē norādīja, ka "airBaltic" ir ļoti nozīmīgs Baltijas valstu savienojamības nodrošināšanā, turklāt aviokompānija stabili attīstītās, tāpēc nepieciešams nodrošināt tālāku lidsabiedrības attīstību ar investīcijām. Turklāt arī drošības dienesti esot atzinuši "airBaltic" atrasto investoru par drošu.
Deputāts pauda pārliecību, ka valsts ieguldītos līdzekļus tiešā vai netiešā veidā atgūs.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Kārlis Seržants sēdē uzsvēra, ka vēl pirms salīdzinoši neilga laika ZZS nebija gatava atbalstīt valdības akceptēto investoru un aizdevuma "airBaltic" kapitalizāciju, taču akcionāru līgums esot būtiski uzlabots, turklāt panākta vienošanās, ka netiks iegādātās Krievijā ražotās "Sukhoi Superjet" lidmašīnas.
Vienlaikus gan viņš bija pārliecināts, ka jāizvērtē tā cilvēka vai cilvēku atbildība, kuri sagatavoja sākotnējo akcionāru līguma projektu, kas valstij bija neizdevīgs. Tāpat vajadzētu vismaz daļējā veidā veikt izmaiņas "airBaltic" valdes un padomes sastāvā.
Savukārt ZZS deputāts un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sēdē pauda, ka centīsies sevis vadītajā komisijā sekot līdzi notikumiem aviokompānijā.
Par atļauju "airBaltic" kapitalizēt attiecīgo aizdevumu balsoja 45 deputāti, 13 bija pret, savukārt divi parlamentārieši balsojumā atturējās.
Tādējādi Saeima atļauj finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām "airBaltic" attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas, kas nodrošina, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tā meitasuzņēmumi nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvijas, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 2. decembrī, nolēma atļaut "airBaltic" kapitalizēt Valsts kases aizdevumu. Gala vārds par to ceturtdien bija jāsaka Saeimai.
Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 19. novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar "airBaltic" atrasto investoru - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu - pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.
Vēstīts arī, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic" - Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, "airBaltic" aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.
Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam "airBaltic" jādod arī Saeimai, ko sākotnēji bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei "airBaltic" un aizdevumam no Valsts kases. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.