21.10.2015 15:12

Vējonis: protesti nav labākais veids, kādā risināt veselības un izglītības problēmas

Autors  BNS
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Protesta akcijas nav labākais veids, kādā risināt problēmas, kas skārušas veselības un izglītības nozares un ir jābūt konstruktīvam dialogam ar valdību, lai tā ietvaros atrastu risinājumu, kas pieņemams abām pusēm, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents pēc tikšanās ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu trešdien pauda, ka Latvija ir demokrātiska valsts un katrs var izteikt savu viedokli dažādos formātos gan publiski, gan piedaloties demonstrācijās. Tomēr vienlaikus prezidents uzskata, ka tas nav labākais veids, kā risināt tās problēmas, ar kurām saskaras nozare.

"Katrai organizācijai ir savi pārstāvji, kuriem ir jābūt labam un konstruktīvam sociālajam dialogam ar valdību, lai problēmas, kas ir konkrētā nozarē, risinātu sarunu ceļā. Tas bija arī mans pārmetums valdībai, ka, veidojot nākamā gada budžetu, nebija līdz galam noorganizēts sociālais dialogs ar sociālajiem partneriem, kas raisīja bažas un līdz ar to arī sarunas par iespējamiem protestiem, iespējamām demonstrācijām. Tomēr, es ceru, ka budžetā, kas jau ir nonācis Saeimā uz otro lasījumu, tiks iekļauti reālāki risinājumi kaut vai skolotāju darba samaksas modelim, lai skolotāji būtu droši par to, ka nākamajā gadā viņi tiešām saņems paaugstinātu atalgojumu par to darbu, kuru viņi veic," sacīja Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka par valsts budžeta izstrādi var dažādos veidos paust savu neapmierinātību, tomēr tajā pašā laikā ir jābūt arī konstruktīvam dialogam ar valdību un jāmēģina rast risinājumi, kas apmierina abas puses.

Savukārt Straujuma atgādināja, ka ar skolotāju arodbiedrību viņa ir tikusies katru nedēļu divas vai trīs reizes. Tāpat arodbiedrība piedalījusies diskusijās ar visām pašvaldībām. "Skaidrs, ka mēs nevarēsim apmierināt kopumā simts miljonu papildus prasības, kuras izvirzījusi izglītības darbinieku arodbiedrība. Es aicinu arodbiedrības kopā ar ministriju strādāt pie skolotāju algu modeļa uzlabošanas. Mēs redzējām kur ir nepilnības. [Es] apliecinu, ka ar nākamā gada 1.septembri modelis tiks ieviests un [nākamā gada] budžetā ir paredzēti [papildu] desmit miljoni [skolotāju algām], bet 2017.gadā - 30 miljoni eiro. Par šīm naudām nevajag bažīties. Mums labāk pieņemt lēmumu par tādu sistēmu, kas ilgtspējīga, nevis pieņemt un tad pēc tam mēs labosim. Es esmu pārliecināta, ka šogad noteikti visi šie uzlabojumi modelī tiks veikti," uzsvēra premjere.

Savukārt, runājot par mediķiem, Straujuma skaidroja, kā nākamā gada budžeta prioritāte ir aizsardzība, savukārt 2017.gadā tāda būs veselība un būs jāizstrādā veselības apdrošināšanas sistēma.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) trešdien sēdē nolēma nepiedalīties protesta akcijā kopā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA). LIZDA pilnībā atbalsta un aicina LVSADA rīkot protesta akciju, bet pati tajā nepiedalīsies. Kalniņa norādīja, ka galvenais iemesls tam ir apstāklis, ka skolotāji viļās šādās protesta akcijās, tāpēc LIZDA jau iepriekš ir uzsākusi streika procedūru.

LVSADA padomes sēdē iepriekš pieņēma lēmumu rīkot protesta akciju pie Saeimas un gatavoties nozares streikam. Galvenais protestu iemesls ir valdības plānotā veselības aprūpes budžeta tālāka samazināšana. LVSADA norāda, ka tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016.gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad (3,1% no IKP). Arodbiedrība uzsver, ka, vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP.