Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Straujuma diskusiju koalīcijā nodēvēja par "ļoti nopietnu". "Acīmredzot pirmdien iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") brauks [uz Tieslietu un iekšlietu padomi] ar tādu pašu pozīciju, kāda iepriekš bija Latvijai," viņa teica.

"Visas trīs koalīcijas partijas ir par skaidru mehānismu un rīcības virzieniem, kas notiks ar migrācijas problēmu risināšanu Eiropas Savienībā (ES)," piebilda premjere.

Valdības vadītāja norādīja, ka šobrīd vienošanās nav panākta, tādēļ koalīcija turpinās strādāt, lai panāktu vienošanos. Svētdien pirms Eiropas Savienības (ES) vēstnieku sanāksmes Straujumai paredzēta saruna ar Junkeru.

"Latvija ir vienīgā valsts, kas nav piekritusi piedāvājumam par skaitļiem. Svētdien jādomā tālāk, kā risināt šo jautājumu, jo Eiropas Savienības valstis nav pieradušas atstāt vienai valstij kategoriskus iebildumus. Būs saruna ar Junkera kungu, meklēsim risinājumu, kas Latvijai būtu pieņemams un lai mēs varētu strādāt Eiropas Savienībā tālāk," viņa sacīja.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka ZZS ir par solidāru rīcību un 250 bēgļu uzņemšanu, bet pret papildu bēgļiem Latvijā.

"Mēs neesam gatavi atbalstīt nākošo bēgļu plūsmu, jo, kā mēs no Rinkēviča kunga nepārprotami sapratām, ka tas turpināsies, līdz ar to ir jāsprot, kāds ir tālākais mehānisms, skaidri noteikumi, principi, uz kuriem būs balstītas nākamās sarunas. Mēs nevaram šo jautājumu koalīcijā pārvērst bezgalīgās diskusijās," teica politiķis.

Arī Nacionālā apvienība (NA) ir pret Junkera priekšlikumu. NA valdes loceklis Edvīns Šnore atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams noteikt īpašu statusu mūsu valsts vēstures dēļ, kā arī "ņemot vērā augsto migrantu un nenaturalizēto bezvalstnieku īpatsvaru".

Iepriekš valdība vienojās, ka labprātīgi uzņems 250 bēgļus. Savukārt trešdien EK prezidents Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu, Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus.

Koalīcijas partiju ārkārtas sanāksmi ceturtdien nolēma sasaukt partija "Vienotība" pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālās apvienība (NA) paziņoja stingru nostāju, ka neatbalstīs papildu bēgļu uzņemšanu. Pēc koalīcijas partiju sanāksmes notiks Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, kurā tiks diskutēts par Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") aģentūrai BNS sacīja, ka tikpat kā visas ES valstis ir piekritušas uzņemt papildus bēgļus un Latvija šobrīd ir nonākusi starptautiskā izolācijā.

Papildu bēgļu uzņemšanai piekritušas Lietuva un Igaunija, kā arī Višegradas grupas valstis, kurām iepriekš bija iebildumi pret papildu bēgļu uzņemšanu. Tas nozīmējot, ka ES šobrīd var lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu var pieņemt gan juridiski, gan politiski, neievērojot Latvijas iebildumus.

"Vienotības" pārstāvji ceturtdien Saeimas frakcijas sēdē norādījuši uz dramatiskām sekām gan valsts ekonomikai, gan arī drošībai, ja Latvija izvairīsies no solidaritātes un nebūs gatava palīdzēt bēgļu krīzes risināšanā.

"Vienotība" arī rosinājusi Valsts prezidentam sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, lai runātu par turpmāko rīcību saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu.

Frakcijas sēdē tika minēts, ja Latvijas pozīcija paredzēs to, ka mūsu valsts ir pret jaunu bēgļu uzņemšanu, tiks zaudēti ES struktūrfondu līdzekļi, kā arī varētu tikt pārtraukta patrulēšana mūsu valsts gaisa telpā, ko tostarp nodrošina arī Ungārijā, kurā šobrīd ieradies milzīgs skaits bēgļu.

Sēdē izskanējis, ka bēgļu problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, kā arī atbildīgajām ministrijām jāgatavo plāns bēgļu uzņemšanai. Šobrīd tam neesot gatava ne Labklājības ministrija, ne arī Kultūras ministrija, liecina neoficiāla informācija. Savukārt ZZS un NA līdzšinējie izteikumi par bēgļiem un šo politisko spēku pārstāvju nevēlēšanās problēmu risināt raksturoti kā bezatbildīga mēģināšana iegūt vēlētāju atbalstu un krīzes mēroga neapzināšanās.

Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.