Maija vidū Latviju līdz ar Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju apmeklēja arī Ungārijas valdības pārstāvji.
– Man personiski Ungārijas centieni (Ungārijas likumu prioritāte, vēlme savākt nāciju, arī noraidījums eirozonai līdz 2020. gadam...) saglabāt krīzes laikā nacionālo stāju šķiet ļoti cienījami un respektējami. Manā uztverē tie nebojā ne Eiropu, ne Eiropas Savienības ideju. Tāpēc nesaprotu, kādēļ starptautisko institūtu (ES, SVF, ECB...) amatpersonu Ungārijai veltītie izteikumi vai draudi ir kategoriskāki pat par, teiksim, Grieķijai veltītajiem (drauds izslēgt Ungāriju no ES; liberāļu noraidījums Ungārijas jaunajai konstitūcijai; valstij liegta pieeja ES kohēzijas fondam; apzīmējumi viktators, domājot premjeru Viktoru Orbanu, vai demokratūra...). Raksturojiet, lūdzu, īsumā Ungārijas politiku.
– Paldies par labajiem vārdiem. Es gribētu pateikties gan Latvijas politiķiem, gan civilajām organizācijām, gan baznīcām par Ungārijai izrādīto atbalstu šajos grūtajos laikos. Mums, pārņemot valdību, bija divi ļoti nopietni uzdevumi. Viens – cīnīties ar ekonomisko krīzi, otrs – tikt vaļā no saņemtajām sociālisma mantojuma paliekām. Divdesmit gadu laikā to nebijām varējuši izdarīt. Saistībā ar pirmo problēmu bija pilnīgi skaidrs, ka nevar to vēl vairāk velt uz cilvēku pleciem. Kaut vai nodokļu ziņā. Bet budžetam bija liels deficīts. Tāpēc bija jāmeklē veids, kā risināt šīs problēmas, iespējami maz apgrūtinot cilvēkus. Tāpēc tika ieviests banku nodoklis, tika aplikti ar nodokļiem lielie telekomunikāciju uzņēmumi, apdrošināšanas un multinacionālās kompānijas. Tas bija pirmais, kas radīja Eiropas institūciju dusmas.
– Kāpēc, ja valstij ar šiem līdzekļiem izdevās iedabūt budžetu Māstrihtas kritērijos (minēts pat 2% proficīts)?
– Tāpēc, ka šie lielie uzņēmumi ieradās Ungārijā, lai pelnītu, nevis lai nodarbotos ar sociālo atbalstu. Taču tajā slogā, kas visiem kopīgi jāuzņemas, ir jāpiedalās arī lielajām firmām.
Mūs mēģina salauzt. Tā nekad līdz šim nav darīts. Pat Baltkrievija, kur demokrātijas nav bijis, saņēma aizdevumu no Valūtas fonda. Jau pusgadu mūs nolikuši pie durvīm gaidīt. Jo mēs mēģinām kaut ko darīt nacionālās suverenitātes labā. Bet tie, kas mūsu Ministru prezidentu nosauc par viktatoru, viņu personīgi nepazīst. Zīmīgi, ka visvairāk kritikas mēs saņemam tieši no Rietumeiropas. Nevis Austrumeiropas. Bet Rietumeiropa nekad nav dzīvojusi sociālisma apstākļos. Tāpēc viņi mūs nesaprot. Rietumeiropas valstīm nekad nav nācies risināt tās problēmas, kas saistītas ar sabiedrībā palikušajām sociālisma iekārtas drupām (drupām pārnestā nozīmē). Teiksim, franči vai holandieši nesaprot, kāpēc ungāriem ir tik svarīgi mainīt 1947. gadā pieņemto konstitūciju. Tā bija sociālisma laika konstitūcija.
– Kādas korekcijas krīze viesa valsts sociālajā politikā? Ārējie avoti (Businessweek u.c.) ir skeptiski, sauc Ungāriju par populisti un uzskata, ka bez tautai iepriekš doto solījumu korekcijām (tai pašā nodokļu politikā) pildīt gan iekšējās, gan ārējās saistības būs grūti.
– Piemēram, sociālos pabalstus, kuri ļoti apgrūtināja budžetu, tagad izsniegsim daudz mērķtiecīgāk. Ungārijā ir 10 miljoni iedzīvotāju. No šiem 10 miljoniem 900 tūkstoši saņēma invaliditātes pensijas. Bija tādi, kas izmantoja situāciju ļaunprātīgi un pārtika no pabalstiem. Tāpēc to visu nācās pārskatīt tādā veidā, lai pabalstu saņem tie, kam tas tiešām ir nepieciešams. Pabalstu izsniegšana tiek saistīta ar cilvēka darbu, ar to, kā viņš izglīto savus bērnus, kā sakopj vidi.
– Bet kā Ungārijā atbalsta, piemēram, tos cilvēkus, kuri ņēmuši kredītus un kurus krīze novedusi strupceļā?
– Ja Ungārijā nenotiktu sarunas ar bankām, ja mēs nevienotos ar bankām, ka kredīta slogs tiek sadalīts, tūkstoši cilvēku būtu uz ielas un parāda slogs būtu tiem nāvējošs. Ir ieviests tas, ko mēs saucam par valūtas kursa dambi. Jo ungāru forints nav fiksēts. Piemēram, ļoti daudzi cilvēki ņēma kredītus Šveices frankos. Situācija strauji mainījās – kritās forinta kurss. Valūtas kursa dambis nozīmē to, ka kredīts jāatmaksā saskaņā ar to Šveices franka kursu, kāds tas bija 2008. gadā.
Iesākta sociālo dzīvokļu celtniecības programma. Šogad beigsies programmas pirmais posms. Tiem, kuri nespēs pildīt savas kredītsaistības, tiks piešķirti šie dzīvokļi.
– Latvijas demogrāfiskā aina ir visai bēdīga. Kāda tā ir Ungārijā, un ko valsts dara, lai veicinātu dzimstību un stiprinātu ģimenes?
– Ungārijā situācija ir daudz labāka. Vislabākā Austrumeiropā. Taču – pāreja no sociālisma uz kapitālismu ļoti ietekmēja sabiedrības domāšanas veidu. Sabiedrības uztvere ir ļoti mainījusies. Jauniešiem ģimene un bērni vairs nav pats svarīgākais. Bet tagad, manuprāt, ir pienācis brīdis, kad situācija stabilizējas.
Tiklīdz valdība sāka darbu, mēs ieviesām speciālu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu ģimenēm. Šo nodokļa atvieglojumu saņem tas, kurš laidis pasaulē bērnu, kurš viņu audzina. Tas nenozīmē gādāt iespēju nestrādāt, tas ir tikai nodokļa atvieglojums, kas skar 810 tūkstošus ģimeņu. Un – jo vairāk bērnu ir ģimenē, jo lielāks šis nodokļa atvieglojums. Savā ziņā tas saistās arī ar ekonomiku. Jo cilvēkiem ir izdevīgi uzrādīt īstos ienākumus, lai saņemtu lielākus atvieglojumus. Turklāt valsts ar to parāda, ka bērni tai ir vērtība, ka ģimene un bērni tiek novērtēti.
Ir arī pabalsts jaunajiem pāriem mājokļa iegādei. Bezmaksas veselības aprūpe grūtniecības laikā. Un vēl ir divu veidu bērna kopšanas pabalsti. GYED, kas tiek maksāts vienu gadu. Un GYES, kas ir saistīts ar bērna kopšanas atvaļinājumu (trīs gadi). Turklāt – saistībā ar GYES var izvēlēties: palikt mājās vai strādāt. Taču – ne vairāk kā sešas stundas dienā (30 stundas nedēļā). Tad ir bērna kopšanas pabalsts diviem vai trim gadiem, ko maksā valsts. Bezmaksas medicīnas aprūpe grūtniecības laikā. Bērna kopšanas atvaļinājums (trīs gadi). Taču šajā gadījumā var izvēlēties – vai nu palikt mājās, vai strādāt. Bet – ne vairāk kā sešas stundas dienā. Šis atvaļinājums pienākas arī tiem, kas adoptē bērnu, kas jaunāks par trim gadiem. Ja adoptē bērnu vecumā no trim līdz desmit gadiem, šis atvaļinājums ir seši mēneši.
– Kāds ir bērnu pabalsta apjoms?
– Pirmā pabalsta (GYED), ko maksā gadu un kas skaitās kas līdzīgs slimības lapai, maksimums var būt 130 tūkstoši forintu mēnesī (Ls 312, pēc kursa: 1 LVL = 0,0024 HUF – V.A.). Otrā pabalsta (GYES), kas tiek maksāts trīs gadus, apjoms ir 28 500 forintu mēnesī (Ls 68). Tas ir minimālās pensijas apmērs. Turklāt, kā teicu, var strādāt sešas stundas dienā.
Bet vissvarīgākais un visvērtīgākais, ko esam ieviesuši, ir minētais nodokļa atvieglojums ģimenēm. Jo visbūtiskāk ir panākt, lai ģimenes veidotos. Tāpēc ģimenes statuss ir īpaši nostiprināts arī jaunajā konstitūcijā. Ģimene ir pamats. Mēs esam izcēluši ģimeni sabiedrības centrā. Turklāt tiek ievērotas arī organizācijas, kuras atbalsta ģimenes, kurās ir ģimenei draudzīgas darba vietas. Cenšamies veidot ģimeņu pilsētas. Pilsētas, kuras vieno ģimenes. Ar visu to vēlamies apliecināt, ka neviens nav dzimis vakuumā, un panākt, lai Ungārijas sabiedrībā valda uzskats, ka ģimenes saišu nozīme cilvēces fundamentālo vērtību skalā ir ļoti augsta. Daudz kritikas saņēmām arī par to, ka konstitūcijā tika ierakstīts: laulība ir vīrieša un sievietes savienība.
– Kāpēc to bija nepieciešams fiksēt konstitūcijas līmenī? Līdz ar tēzi, ka embrijs ir cilvēciska būtne kopš pirmās grūtniecības dienas?
– Tāpēc, ka par konstitūciju balso divas trešdaļas parlamenta. Turklāt mēs gribējām uzsvērt, cik mums šī nostāja ir svarīga. Var dzīvot kopā viena dzimuma partneri, bet to kā laulību mēs neatzīstam. Turklāt – aborts nav aizliegts, bet embrijs tiek aizsargāts.
– Kā tas savietojas?
– Mums notiek apmācības jauniešiem, notiek kampaņas, lai pārliecinātu, ka embrijs, nedzimušais bērns ir jāaizsargā. Un, ja negribas bērnu, tad to var atdot adopcijai. Nevis iznīcināt. Adopcija tiek nodrošināta. Abortu skaits ir samazinājies par 5%. Bet jaunās māmiņas saņem dāvanas, uz kurām rakstīts: "Dievs sveic tevi te!" Arī medijos tagad daudz vairāk tiek runāts par ģimeni, par tās veidošanu, par gatavošanos ģimenes dzīvei, par vērtībām.
– Bet, ja runāt par jauniešiem kā paaudzi, cik smaga Ungārijā ir, piemēram, jauniešu bezdarba problēma un kādas ir Ungārijas jauniešu izredzes laikus uzsākt pienācīgu patstāvīgu dzīvi?
– Ja runā par jauniešu bezdarbu, tad visā Eiropā situācija ir līdzīga. Jaunieši ir bez darba. Mēs samazinām augstskolās budžeta vietas. Jo pirms tam jaunieši gāja uz universitātēm, bet profesionāli tehniskā izglītība nebija godā. Universitātēs diplomus saņēma ļoti daudz speciālistu, pēc kuriem darba tirgū vairs nebija pieprasījuma. Ļoti daudz komunikāciju speciālistu, juristu... Vēl viena lieta, ko Eiropa īsti nesaprot, bet ko mēs mēģinām darīt, ir: visu, ko vien var saražot, mēs mēģinām ražot Ungārijā. Jo tikai no pakalpojumu sniegšanas valsts nevar izdzīvot. Liels uzsvars Ungārijā tagad tiek likts uz lauksaimniecību, uz vieglo rūpniecību un inženieru izglītošanu. Tās mums ir prioritāras lietas.
– Nesen intervēju pazīstamu Krievijas politologu Igoru Jurgenu. Mēs pārrunājām starpetniskās attiecības Latvijā. Viņš mums nenovēlēja stāvokli, kādā savulaik bija nonākusi Kipra (segregēta nācija), bet uzteica Ungāriju, kurai "gandrīz sekmīgi izdevies panākt integrētu nāciju". Vai tā ir?
– Nav precīzu datu, bet romu nācijas pārstāvju Ungārijā varētu būt 500–700 tūkstoši. Viņiem ir pilnīgi cita kultūra, cits pasaules redzējums, tradīcijas... Ar šo problēmu saskārās arī Francija, Portugāle, Spānija... Daudz romu no Rumānijas izceļoja uz šīm valstīm. Mēs, lai arī tas ir ļoti grūti un prasa lielus ieguldījumus, mēģinām šo integrācijas problēmu risināt. Ungārija bija tā, kas ierosināja Eiropas Savienībā pieņemt Eiropas Romu stratēģiju (ES stratēģiju romu integrācijai). Partiju politikā mums tāda etniska iezīmēšanās, kā pie jums, nepastāv.
– Tomēr pēdējā laikā oficiālās Eiropas pārstāvji pārmet Ungārijai neiecietību pret čigāniem, antisemītismu... Bet sevišķi to, ka Ungārija izsniedz savas valsts pases Slovākijā, Ukrainā, Rumānijā... dzīvojošiem ungāriem.
– Šāda mums pievērsta kritika nav pamatota. Nav patiesa. Man jāpiebilst, ka šādas spekulācijas turklāt ir ļoti bīstamas tam, ko mums izdevies panākt attiecībās ar romiem vai citām tautām. Ungārijā joprojām atrodas vislielākā sinagoga Eiropā. Un tā darbojas. Ir mazākumtautību skolas. Un – latvieši noteikti sapratīs to, ka Ungārija cenšas palīdzēt visiem tiem ungāriem, kas dzīvo aiz valsts robežām. Mēs mēģinām palīdzēt viņiem izglītoties un, protams, neliedzam arī pilsonību. Par to Ungārija tiek apmētāta ar dubļiem. Tāpēc esam gandarīti, saņemot atbalsta vēstules no Latvijas un arī Lietuvas. Vēlreiz – paldies!