Austrumu partnerības pamatā ir labas kaimiņattiecības ar bijušajām sešām Padomju Savienības republikām – Gruziju, Moldovu, Ukrainu, Azerbaidžānu, Armēniju un Baltkrieviju. Ideja par Austrumu partnerības uzsākšanu dzima pirms desmit gadiem, lai, paplašinoties ES, izvairītos no krasas norobežošanās starp tās dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tā veicinot labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā.
Taču nozīmīgs solis labu kaimiņattiecību virzienā tika sperts vēlāk, proti, 2009. gadā, kad ES valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem. Pēc tam četrus gadus notika gatavošanās asociācijas līguma parakstīšanai, lai panāktu, ka sešas austrumu valstis izvēlas draudzēties tieši ar ES, bet gala rezultātā 2013. gadā līgumu, kas garantēja brīvo tirdzniecību un bezvīzu režīmu ar Eiropu, parakstīja tikai trīs partnervalstis – Gruzija, Moldova un Ukraina. Pārējās, cenšoties lavierēt starp Eiropu un Krieviju, ar ciešām līguma saitēm draudzību nostiprināt nesteidza.
Kā norāda vairāki ārpolitikas procesu vērotāji, šis samits būs vairāk nekā nozīmīgs, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju. Galvenie jautājumi, uz ko nāksies visiem sabraukušajiem augsta līmeņa viesiem atbildēt, – kādas sekmes Austrumu partnerībai ir bijušas līdz šim, un kāda loma tai būs nākotnei? Un galu galā, vai nākotnē Eiropa ir gatava uzņemt savā saimē šīs austrumu valstis, kuras šobrīd ir gana tālu no ES iestāšanās kritēriju izpildes?
Ņemot vērā Krimas aneksiju un satraucošos notikumus Austrumukrainā, izpratne par ES kaimiņu politiku, tostarp Austrumu partnerību, pēdējā gada laikā ir mainījusies ne vien ES dalībvalstu vidū, bet arī pašās Austrumu partnerības valstīs. Varbūt tieši tāpēc, ka Austrumu partnerība šobrīd vairāk saistās ar visas Eiropas drošības politiku, Latvija par savas Prezidentūras ES Padomē prioritāti izvirzījusi labu kaimiņattiecību veidošanu ar bijušajām Padomju republikām.
Latvija uzskata, ka Eiropai ir jāpārskata tās Austrumu partnerības politika, tai ir jākļūst efektīvākai un diferencētākai, lai tā dotu konkrētus rezultātus. Samitam arī ir jābūt kā vēstij austrumu valstu iedzīvotājiem, ka Eiropa ir gatava viņus atbalstīt.
Portālam "Aprinķis.lv" bija tā laime pirms mēneša paviesoties Briselē un ielūkoties, kā norisinās gatavošanās gada svarīgākajam ārpolitikas pasākumam – Austrumu partnerības samitam. Tur norisinājās ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konference (CORLEAP), kas pulcēja gan sešu austrumu partnervalstu, gan ES pašvaldību pārstāvjus.
Šo konferenci rīkoja ES Reģionu komiteja, ko varētu nodēvēt arī par tādu kā Eiropas pašvaldību savienību. ES Reģionu komiteja jau vairākus gadus ir iesaistījusies sadarbības stiprināšanā ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, piešķirot kaimiņu politikai vietēju un reģionālu dimensiju.
CORLEAP konferencē gan austrumu, gan ES pašvaldību pārstāvji norādīja, ka Austrumu partnerība jau ir devusi zināmus rezultātus un tā pilnīgi noteikti būtu jāturpina. Tomēr nākotnē Eiropas un austrumu valstu saišu stiprināšanā vairāk būtu jāiesaista sešu partnervalstu vietvaras.
"Ir pienācis laiks Austrumu partnerības politiku tuvināt iedzīvotājiem. To lielā mērā ir iespējams panākt, iesaistot tajā reģionālās un vietējās varas iestādes, jo tieši viņi šiem cilvēkiem ir vistuvāk. Vienlaikus ES katrai partnervalstij ir jādod iespēja izvēlēties savu ceļu. Jābūt individuālai pieejai," konferencē sacīja ES Reģionu komitejas priekšsēdētājs Marku Markula.
Viņa teiktajam piekrīt arī ES Reģionu komitejas Latvijas delegācijas vadītājs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš sarunā ar portālu "Aprinķis.lv" norādīja, ka draudzēšanās ar austrumu valstīm Latvijai ir vairāk nekā svarīga. Viņš ir patiesi gandarīts, ka pēdējos gados Eiropa ir gatava spēku, laiku, naudu veltīt arī austrumiem, nevis kā līdz šim – visa uzmanība tika kaimiņiem dienvidos, bijušajām veco valstu kolonijām Āfrikā, jo Eiropa jutusies šīm valstīm parādā.
Savukārt skaidrojot, kas Austrumu partnerības politikā vēl ir jāmaina, viņš atzina, ka būtiska ir varas decentralizācija (pasākumi, ar kuriem tiek stiprināta vietējo pašvaldību loma) šajās austrumu valstīs, jo tas ir viens no pamatprincipiem, kas veicinātu ekonomisko, politisko un sociālo attīstību.
"Pirms diviem gadiem Austrumu partnerības samitā Viļņā tika skaidri atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma. Mēs turpināsim orientēties uz decentralizācijas reformām, tostarp institucionālajiem un spēju veidošanas pasākumiem, lai nodrošinātu vēl ciešāku sadarbību ar to valstu pašvaldībām, kuras vēlas tuvināties Eiropas Savienībai, tās vērtībām," sacīja A. Jaunsleinis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijai ir liela pieredze austrumu kaimiņu politikā, un arī mūsu pašu pašvaldības ir gatavas iesaistīties, piemēram, organizēt pieredzes apmaiņas braucienus šo valstu pārstāvjiem. Kā nekā mēs paši pirms iestāšanās ES to visu jau piedzīvojām, tāpēc laiks pieredzi nodot tālāk.
"Cilvēkiem no Austrumu partnerības valstīm būtu jādod vairāk iespēju atbraukt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, redzēt notiekošo praksē un piedalīties, jo tas ir daudz efektīvāk. Vienlaikus ir būtiski izvairīties no kopēšanas – katram jāizvēlas modelis, kas vislabāk piemērots savai valstij," sacīja A. Jaunsleinis.
Tomēr vietējām vietvarām vēlmi palīdzēt kavē resursu trūkums. Ja pašvaldības saņemtu lielāku atbalstu no ES un nacionālās valdības, pašvaldības parūpētos par pārējo, proti, konkrētas palīdzības sniegšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija
Ceturtdien Rīgā sākas vērienīgais un šī brīža ģeopolitiskajā situācijā tik nozīmīgais Austrumu partnerības (AP) samits. Uz to sabrauc svarīgi vīri un dāmas, lai apspriestu, kā uzlabot politisko un ekonomisko sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un sešām partnervalstīm, bijušajām Padomju Savienības republikām.