Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministrs norādīja, ka notikušās diskusijas bija interesantas un auglīgas un to laikā tika apspriestas trīs galvenās tēmas.

"Pirmkārt, jūnijā gaidāmā Eiropadomes diskusija par aizsardzību. Tāpat mēs diskutējām par stratēģisko komunikāciju un ES iespēju reaģēt uz hibrīddraudiem, kā arī ātrās reaģēšanas spējām," sacīja Vējonis, piebilstot, ka diskusija būs nozīmīgs atskaites punkts jaunajai Eiropas drošības politikai.

"Mums ir jāpārskata iepriekš pieņemtā Eiropas drošības stratēģija. Jātop tādai stratēģijai, kas atbild uz šī brīža un nākotnes draudiem. Viens no izaicinājumiem ir hibrīddraudi, kā arī Krievijas darbība Ukrainā," skaidroja Vējonis, klātesošajiem norādot, ka Krievija savā labā veiksmīgi izmanto mūsu demokrātiju un vārda brīvību.

Vējonis uzsvēra, ka atbilstoši pašreizējam novērtējumam tiešu militāru draudu līmenis Latvijai ir zems, tomēr, ņemot vērā to, ka Krievijas valdības rīcība nav prognozējama, mums jābūt gataviem reaģēt uz jebkādiem draudiem un sevi aizstāvēt.

"Stratēģiskajai komunikācijai ir kritiska loma, lai reaģētu pret hibrīddraudiem. Mums ir nepieciešama vienota ES rīcība, lai aizsargātu ES iedzīvotājus. Mūsu prioritāte ir mūsu cilvēku drošība," norādīja ministrs.

Vējonis uzsvēra, ka jau kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvija, tāpat kā pārējās ES un NATO valstis, ir būtiski pārskatījusi savu aizsardzības politiku un veikusi darbības, lai Latvija būtu gatava reaģēt gan uz hibrīdkara elementiem, gan citiem iespējamiem riskiem. Tas, ka mūsu sabiedrotie apzinās, ka Krievija potenciāli var radīt gan konvenciālus, gan asimetriskus jeb hibrīddraudus visai aliansei, tostarp Baltijas valstīm, ir pamats kopīgas atturēšanas politikas īstenošanai.

Vienlaikus aizsardzības ministrs atgādināja, ka atsevišķi hibrīdkara elementi Latvijā jau ir novērojami - kā masīva propaganda vai kiberuzbrukumi. "Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir devusi skaidru priekšstatu, cik bīstami mūsu drošībai ir šādi draudi. Hibrīdkara draudi ir visas ES problēma, un tas būs atsevišķs diskusiju jautājums, izstrādājot jaunajai situācijai atbilstošu Eiropas Drošības stratēģiju," norāda Vējonis.

Jautāts par konkrētiem punktiem, kas būtu jāpārskata pašreizējā stratēģijā, Vējonis norādīja, ka gadījumā, ja tiks dots uzdevums, minētā stratēģija tiks pārskatīta.

"Tolaik Eiropas drošības stratēģija neparedzēja, ka Krievija var piemērot spēku, lai anektētu Krimu, kā arī atbalstītu separātistus, lai radītu konfliktu Ukrainas teritorijā. Tas ir viens no punktiem, kas mums ir jāpārvērtē," viņš informēja.

Savukārt Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieks Macejs Popovskis norādīja, ka 2003. gadā, kad valstu vadītāji tikās, lai pieņemtu minēto drošības stratēģiju, situācija bija cita. "Šo gadu laikā tā ir būtiski mainījusies, tādēļ nepieciešams mainīt Eiropas stratēģisko vidi," viņš sacīja.

"ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni savu viedokli par šiem jautājumiem prezentēs jūnijā," viņš norādīja. "Mums nav izvēles, mēs vairs nevaram izlikties, mums ir jārisina problēmas austrumos un dienvidos. Tas ir jādara ar kopējiem spēkiem," sacīja Popovskis.

Jau ziņots, ka trešdien un ceturtdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās ES aizsardzības ministru neformālā sanāksme, kurā notiek gatavošanās jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību, kas ir būtiskākais aizsardzības jomas notikums Latvijas prezidentūras laikā.