Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tiesa gan, ne bez pašvaldības speciālistu iejaukšanās, kuri nodrošināja intensīvu ūdens atsūknēšanu no applūdušajām teritorijām, kā arī veica Urgas upes un Ķilupes attīrīšanu, jo tieši no šīs ūdenstilpes Urgas upē ieplūda liels ūdens daudzums, ar kuru nespēja tikt galā Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā esošā sūknētava "Ogre – 1".

Īsi pirms ūdens atkāpšanās plūdu skarto teritoriju apmeklēja Vides un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Romāns Naudiņš, kurš solīja darīt visu, kas viņa spēkos, lai kompensācijas par plūdu radītajiem postījumiem no valsts saņemtu ne vien pašvaldība savu infrastruktūras objektu atjaunošanai, bet arī iedzīvotāji.

R. Naudiņš kopā ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani un izpilddirektora vietnieku Pēteri Špakovski apsekoja ZM īpašumā esošo Urgas upes sūknētavu pie Daugavas, Pārogrē, Urgas rajonā applūdušās teritorijas, ceļa nogruvumu Čakstes prospektā un Ogresgalā.

VARAM sola sniegt atbalstu zaudējumu aprēķināšanā
Ministrs augstu novērtēja pašvaldības ieguldīto darbu un resursus plūdu seku likvidēšanā, aicinot apzināt radušos zaudējumus, lai pēc tam ministrija varētu iesniegt lūgumu valdībai piešķirt finansējumu no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

"Vērtējot Ogres pašvaldības darbu šajā krīzes situācijā, uzskatu, tā no savas puses ir darījusi visu iespējamo – savlaikus brīdinājusi ZM par to, ka Urgas upe var pārplūst, ka sūkņu jauda sūknētavā ir nepietiekama. Līdz ar to pašvaldībai šeit nebūtu ko pārmest, tā ir rīkojusies savu iespēju robežās," uzskata R. Naudiņš. "Par šo jautājumu nopietni jādomā augstākā līmeņa politiķiem un jāpiešķir nepieciešamais finansējums. Uzskatu, ka valstij šajā situācijā būtu jāuzņemas visa atbildība, lai varētu atjaunot plūdos cietušo infrastruktūru un cilvēki varētu atgriezties normālā dzīvē. VARAM darīs visu iespējamo, lai palīdzētu pašvaldībai. Esam gatavi iesaistīt savus speciālistus zaudējumu aprēķināšanā. Būtu jārada arī mehānisms, kādā veidā no valsts budžeta līdzekļiem varētu palīdzēt plūdos cietušajiem iedzīvotājiem."

Ministrs atzina, ka VARAM jau ir prakse, kā rīkoties šādos gadījumos, jo ar līdzīgām situācijām – lietusgāžu radītiem zaudējumiem – ir nācies saskarties Siguldā, Salacgrīvas un Krimuldas novadā. Ministrija operatīvi sagatavoja dokumentus, kas iesniegti MK, un ir piešķirti līdzekļi infrastruktūras atjaunošanai.

"VARAM ministra darbības laikā kopā ar Eināru Cilinski esam apbraukājuši gandrīz visas Latvijas pašvaldības, un jāatzīst, ka daudzviet situācija ir tāda, ka lielākās lietusgāzēs var veidoties līdzīgas nelaimes," norāda R. Naudiņš. Ministrs uzskata, ka viens no plūdu rašanās faktoriem Ogrē ir savulaik izbūvētais Rīgas HES, kā rezultātā Urgas upīte nevarēja ieplūst Daugavā un ūdens bija jāpārpumpē. Tika izbūvēta Urgas upes sūknētava, kurai ir nepietiekama sūkņu jauda.

"Valstij bija savlaikus jāsaprot, kādi riski pastāv, ja sūknētavā nav nodrošināti pietiekamas jaudas sūkņi, līdz ar to, kā jau minēju, valstij jāuzņemas atbildība un jāsniedz visa iespējamā palīdzība no kopējā valsts budžeta," saka R. Naudiņš.

Pašvaldība viena ar nelaimes sekām galā netiks
Urgas upes plūdu situāciju kā dramatisku vērtē arī E. Helmanis: "Iedzīvotāji jau augustā vērsās pašvaldībā, norādot, ka Urgas upē palielinās ūdens līmenis, kas var radīt plūdu draudus. Pašvaldība pasūtīja meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinumu Urgas upei un konstatēja, ka upe nav tīrīta 50 gadus. Upes plūsmu palēnina arī iedzīvotāju izbūvētie tiltiņi. ZM piederošajai upes sūknētavai pietrūkst jaudas, lai ūdeņus pārsūknētu Daugavā, jo Urgas upe pret Daugavas līmeni ir pāris metrus zemāk.

Pašvaldība ar šo izpētes projektu vērsās ZM, lūdzot darbus iekļaut nākamā gada budžetā, bet saņēmām atbildi, ka ministrija, iespējams, līdz 2020. gadam kaut ko mēģinās darīt. ZM pārstāvji ierosināja arī pirms tam veikt iedzīvotāju aptauju par upes rekonstrukcijas lietderību. Šobrīd ZM var ar laivām apbraukāt cilvēkus un aptaujāt, ir vai nav lietderīga upes sakārtošana..."

"Situācija ir kritiska, un ir skaidrs, ka vieni paši šajā nelaimē nevaram tikt galā. Divas diennaktis cilvēki ar ekskavatoriem par pašvaldības līdzekļiem ir tīrījuši gan Ķilupi, gan Urgas upi, kas faktiski nav mūsu īpašums. Pateicoties tam, Urgas upē ūdens līmenis kritās. Uzskatu, ka šis ir attieksmes jautājums. Pašvaldībai jāsadarbojas ar valsts struktūrām, bet mēs šeit neesam redzējuši nevienu ZM pārstāvi, kurš sniegtu kādu reālu palīdzību," saka priekšsēdētāja vietnieks.

Plūdu zonā aku ūdeni lietot uzturā nedrīkst
Ogres novada domes priekšsēdētājs ar vēstuli ir vērsies arī pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lūdzot palīdzību un atbalstu Ogres pilsētas un novada plūdu krīzes situācijas atrisināšanā un tās seku likvidēšanā.

Šobrīd plūdi ir atkāpušies, plūdos cietušajiem īpašumiem atjaunota elektroenerģijas padeve, izsūknēts ūdens no namu pagrabiem un pirmajiem stāviem. "Iedzīvotāji ir aicināti vērsties pašvaldībā ar iesniegumiem par plūdos radītajiem zaudējumiem. Mūsu speciālisti palīdzēs sagatavot šo zaudējumu novērtēšanu, un kopīgi vērsīsimies valdībā, lai tiktu atmaksāti plūdu radītie zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem," norāda E. Helmanis, piebilstot, ka pašvaldībā jau ir izveidota darba grupa, kas apsekos plūdu teritoriju un novērtēs plūdu radītos zaudējumus.

Satraukumu iedzīvotāju vidū raisīja jaunās lietavas aizvadītajās diennaktīs. Par laimi, tās situāciju pagaidām nav pasliktinājušas. Iedzīvotāji ir atgriezušies savos mitekļos un turpina novērst plūdu radītās sekas. Savukārt Veselības inspekcija brīdina, ka plūdu skartajās teritorijās pastāv ļoti augsts ūdens aku mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma risks, līdz ar to uzturā drīkst lietot tikai rūpnieciski fasētu dzeramo ūdeni.

Plūdu laikā piesārņotu ūdeni nevajadzētu lietot arī trauku mazgāšanai, personīgās higiēnas vajadzībām, kā arī pārtikas produktu mazgāšanai un ēdienu gatavošanai. Pēc ūdens līmeņa stabilizēšanās akas nepieciešams tīrīt un dezinficēt un pēc tam dzeramā ūdens kvalitāti pārbaudīt laboratoriski. Savukārt applūdušo māju sienas, grīdas, citas virsmas un priekšmeti jāmazgā ar ziepēm un ūdeni, jādezinficē un labi jāizžāvē. Priekšmetus, kurus nevar dezinficēt, ieteicams iznīcināt.

Plūdu skartajās teritorijās turpinās ūdens un kanalizācijas atsūknēšana. Ja iedzīvotājiem ir nepieciešams atsūknēt ūdeni no dzīvojamām vai saimniecības ēkām, nepieciešana atkritumu izvešana vai ceļa notīrīšana no izsmeltajiem upes sanešiem, lūgums zvanīt pašvaldības aģentūrai "Mālkalne" pa tālruni 65022261.

Iepriekš:
Salaspilieši neizprot, kādēļ Mazajā Juglā atkal ceļas ūdens līmenis; aicina sagatavoties pret plūdiem
Salaspils pamazām atkopjas pēc plūdiem; pašvaldības infrastruktūrai postījumi nav nodarīti
Situācija plūdu skartajos novados normalizējusies
Brīdina par iespējamu dzeramā ūdens piesārņojumu plūdu skartajās teritorijās
FOTO: Salaspils novadā applūduši vairāki ciemati; apdraudēti arī citi Pierīgas novadi
Plūdu draudu situācija Ogres pusē mazinājusies – ūdens līmenis Urgas upē krities, taču evakuēti trīs cilvēki
Plūdi izraisa vietēju apokalipsi Pierīgas kaimiņiem; par bīstamību brīdina arī Salaspilī
Pamatīgās lietavas izraisījušas krīzi Ogrē: no krastiem izgājusi upe, uz dažām stundām no ārpasaules šķirts ciems
Krimuldas novadam piešķir 5093 eiro lietusgāžu radīto izdevumu segšanai