Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

A. Platpers Saeimā ievēlēts no partijas "No Sirds Latvijai" (NSL) saraksta, bet pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja no partijas "Tautas kontrole". Kā skaidro deputāts, partija "Tautas kontrole" ir Ingūnas Sudrabas partijas atbalstītāji, tāpēc viņš piekritis stratēt tieši no šī saraksta. Savukārt uz pašvaldību vēlēšanām neviena no partijām nav gribējusi savā listē redzēt A. Platperu, izņemot "Tautas kontroli". Šajā partijā viņš gan nav iestājies, esot tikai tās atbalstītājs.

Runājot par Saeimas vēlēšanām, A. Platpers saka: "Tā kā nebiju mierā ar to, kā citas partijas strādā, man nebija iespēju balotēties no tām. NSL mani apmierināja caurspīdīgums lēmumos, finansējumos, skaidra nostādne. Ja ar laiku šī degsme nenodzisīs, domāju, ka partija attīstīsies. "Tautas kontrole" pilnībā atbalsta I. Sudrabas nostāju un palīdzēja vēlēšanās."

A. Platpers sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" atklāj, ko, viņaprāt, jaunajai Saeimai valstī būtu jāsakārto vispirms trīs jomās – likumdošanā, izglītības sistēmā un valsts drošībā.

"Darbu ir tik daudz, ka vajadzēs sarindot tos visus pēc kārtas. Vispirms jāsakārto likumdošana, lai jebkurā strīdīgā pasākumā, piemēram, līgumlaušanas gadījumā, būtu pozitīvs iznākums valstij. Mēs visu laiku atduramies pret to, ka, ja mēs lauzīsim kādu līgumu, mums būs jāmaksā līgumsodi. Ir jāmaina likumdošana, lai nebūtu šādi precedenti, ka valsts ir zaudētāja un kad ieraugam un saprotam, ka kaut kas tomēr nav izdarīts pareizi," saka politiķis.

Kā otro svarīgāko darbu viņš min izglītības jomu – sākot no pedagogu atalgojuma, beidzot ar valsts attieksmi pret augstskolu beigušajiem studentiem: "Mēs pēdējos 20 gadus tikai par to vien runājam. Pirms vēlēšanām prioritāte ir izglītība, veselība, sociālās garantijas, bet jau mēnesi pēc vēlēšanām neviens vairs nerunā ne par skolotājiem, ne par ko citu, kas skar šīs jomas. Kad sāk tuvoties vēlēšanas, vienalga Saeimas vai pašvaldību, tad visi atkal sāk atcerēties, ka šīs jomas vēl arvien ir nesakārtotas. Kāpēc skolotājam alga ir apkopēja līmenī? Un autobusa šoferis saņem vairāk kā skolotājs? Es lieku vienlīdzības zīmi starp ierēdņiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un saņem lielu algu un prēmijas ar pedagogiem. Valsts ierēdnis, kas strādā Finanšu ministrijā, ir tāds pats speciālists kā skolotājs, kas tikpat daudzus gadus mācījies. Ja cilvēks ir beidzis augstskolu un strādā, tad nav nozīmes, vai viņš strādā ministrijā vai skolā. Tā būtu pareiza attieksme pret cilvēkiem, kas beiguši augstskolas. Turklāt tad viņi strādātu vēl produktīvāk.

Mums ir ap 30 tūkstošiem skolotāju un apmēram tikpat daudz ierēdņu. Kāpēc vienai kategorijai, kas pabeiguši augstskolu, ir jādzīvo nabaga līmenī un humpalās jāpērk apģērbi, bet otri braukā ar džipiem? Gudrajiem prātiem Saeimā jāsanāk kopā un beidzot jāsāk ne tikai par sevi domāt, bet arī par valsti kopumā. Jāsakārto attieksme arī pret augstskolu beigušiem cilvēkiem. 1991. gadā es varēju aizbraukt uz Brēmeni, kur man jau bija sarunāts darbs, kur alga bija sešas reizes lielāka nekā šeit Mūzikas akadēmijā. Es neaizbraucu, esmu Latvijas patriots.

Bet daudzi aizbrauc. Esmu pietiekami daudz ticies ar latviešiem ārzemēs. Ja šeit notiktu normāla darbošanās pie valsts attīstības, lielākā daļa atgrieztos. Viesojos Anglijā, kur satiktu daudzas latviešu ģimenes. Cilvēki man prasa, kā viņi var braukt atpakaļ, ja ir trīs bērni, banka noņēmusi pilnīgi visu – zemi, māju, pilnīgi visu, jo beidzās Kalvīša burbulis. Vīrs strādā, sieva saņem Anglijas bērnu pabalstu. Viņa saka, ka arī ir Latvijas patritote, un kā būs, ja viņi, pieci cilvēki, atbrauks uz Latviju? Kur viņi visi pieci dzīvos? Uz nabagmāju ies ēst prasīt? Kur dzīvot, vairs nav, darbs tikpat kā nav, bet tur cilvēks ir nodrošināts. Viņi saka, ka jābūt nenormālam, lai brauktu atpakaļ. Turklāt tā sieviete ir beigusi divas augstskolas. Viņi paņēma kredītu savas biznesam, kas, sākoties krīzei, beidzās. Cilvēki zaudēja darba vietas, algas samazināja, taču maksājumi palika tādi paši. Ir ārkārtīgi daudz šādu traģisku stāstu. Es nerunāju par cilvēkiem, kas arī šeit neko negribēja darīt."

Kā trešo prioritāti A. Platpers izvirza valsts robežas drošību un aizsardzību: "Mani satrauc konflikts Ukrainā, es negribu kaut ko tādu piedzīvot. Bet, ja televīzijā parāda valsts robežu, ko 24 gadu laikā nevar sakārtot – uzart teritoriju no stabiņa līdz stabiņam, un izcirst krūmus... Sižetā virsnieks skaidro, ka nepietiek naudas, lai krūmus izcirstu. Tad par ko mēs vispār runājam? Tankiem, kuģiem un citām militārām tehnikām naudas pietiek, bet nevaram krūmus izcirst. Un virsnieks sūdzas, ka viņš neredz no viena stabiņa līdz otram. Tad par kādu drošību mēs runājam?

Pēc tā raidījuma es sapratu, ka visi, kam nav slinkums, iet pāri mūsu robežai, un, ja kādu noķer, tas ir aiz pārpratuma. Sajūta, ka robežas nav vispār. Un tā taču tomēr ir Eiropas Savienības ārējā robeža! Es nezinu, ko padomāja iedzīvotāji Vācijā vai Itālijā, redzot, kāda izskatās Austrumeiropas robeža valstī, kas ir NATO dalībvalsts. Tad man ir jautājums Saeimas deputātiem, vai viņus tas neuztrauc? Mani kā vienkāršu iedzīvotāju tas satrauc, bet kā var nesatraukt valsts vadītājus?" retoriski jautā A. Platpers.

Iepriekš:
Piektā daļa Saeimā ievēlēto deputātu – no Pierīgas
Nevienu no trim Pierīgas mēriem Saeimā neievēl; pie deputāta mandāta tiek divu pašvaldību deputāti