Dažas partijas ir sabiedrībā labi pazīstamas, dažas – maz zināmas. Tomēr visām ir lieli mērķi, savi uzskati un idejas mērķu realizēšanai. ASV prezidents Džons Kenedijs savā inaugurācijas runā teica šādus vārdus: "Neprasiet, ko valsts var izdarīt jūsu labā, bet prasiet, ko jūs varat izdarīt savas valsts labā." Tieši uz šādu pašu jautājumu lūdzām atbildēt gados jaunajiem Saeimas deputātu kandidātiem no Pierīgas.
Natālija Magazeina no partijas "No sirds Latvijai"
Dzimusi 1986. gadā, dzīvo Stopiņu novadā, strādā SIA "Lexproof" par direktori, augstākā izglītība.
"Ģimenes atbalsta jautājumi ir partijas "No sirds Latvijai" prioritāte. Ir jāatjauno ģimenes un laulības vērtība un prestižs, īpaši jāatbalsta daudzbērnu ģimenes. Plānojam izstrādāt Ģimenes atbalsta likumu, kas būs viens no instrumentiem ģimeņu atbalstam. Stipras ģimenes veido stipru valsti, tas ir pats pamats un prioritāte. Īpašu uzmanību prasa arī nedzimušas dzīvības aizsardzība. Ir nepieciešams aktualizēt ikviena cilvēka dzīvības vērtību, izveidot efektīvu kompleksu atbalsta sistēmu ģimenēm/sievietēm, kuras gaida neplānotu bērniņu, un panākt, ka aborti Latvijā tiek izbeigti."
Edijs Kriķis no partijas "Vienoti Latvijai"
Dzimis 1990. gadā, dzīvo Babītes novadā, strādā SIA "Anvol" veikalā "XS Rotaļlietas" par vadītāju, augstākā izglītība.
"Tas noteikti būs darbs pie izglītības sistēmas reformas. Tā ir nozare, kurā gadu no gada turpinās situācijas pasliktināšanās un nekādas reālas pārmaiņas, darbības, lai uzlabotu situāciju neseko. Skolotāji paliek neapmierināti ar samaksu, rodas milzīga cilvēkresursu pārprodukcija sociālo zinātņu un vadības zinību nozarēs, taču tieši pretēja situācija, deficīts, ir ar speciālistiem eksaktajās zinātnēs.
Pirmkārt, būtu jāizlīdzina skolēnu skaits profesionālajā izglītībā ar skolēnu skaitu vidusskolās. Kā nākamais uzdevums pārorientēt daļu skolotāju uz pirmsskolas izglītības iestādēm un daļu uz profesionālās izglītības iestādēm. Šīs reformas rezultātā uzlabotos kā izglītības kvalitāte kopumā, tā arī pieaugtu finansējums skolotājiem, kuri turpinātu strādāt.
Ir jāveic strauji un noteikti soļi potenciālās ekonomiskās krīzes novēršanai, jo Krievija ir nozīmīgs Latvijas eksporta tirgus. No sankcijām ciešot Latvijas pārstrādātājiem, cietīs arī pārtikas ražotāji – Latvijas zemnieki. Turpinoties sankcijām, ir risks, ka bez iztikas līdzekļiem paliks ne tikai daudzi zemnieki, kurus vēl vajā Āfrikas cūku mēris, bet arī daudzi pārtikas pārstrādes uzņēmumu darbinieki, kā arī pārvadājumu jomā strādājošie. Lai veicinātu iekšējo pārtikas noietu un padarītu pārtiku pieejamāku, jāsamazina PVN pārtikas pamatproduktiem, izslēdzot no šīs grupas alkoholu un saldinātos dzērienus. Vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri pērk izejvielas no pašmāju ražotājiem, tas ļautu izvairīties no PVN iesaldēšanas.
Izmantošu savas zināšanas, pieredzi, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību. Latvijas problēma ir tā, ka nav izveidojies pārticīgs vidusslānis. Esmu gatavs parādīt stingri savu nostāju visos problēmjautājumos un nebaidīties no konkurējošo partiju dalībnieku spiediena, aizstāvēt mūsu viedokli, lai, kopā strādājot, ļautu Latvijai sasniegt Eiropas dzīves līmeni."
Svetlana Anna Šauro no "Politiskās partijas "Izaugsme""
Dzimusi 1982. gadā, dzīvo Ķekavas novadā, strādā pirmsskolas izglītības iestāde "Avotiņš" par pirmsskolas izglītības skolotāju, augstākā izglītība.
"Mūsu partijā es darbojos izglītības darba grupā un man šķiet svarīga izglītības sistēmas sakārtošana. Pirmais darbs – darbs pie likumdošanas, kas paaugstinātu pedagogu darba samaksu un uzlabotu darba vidi. Ir jāmaina sabiedrības attieksme kopumā pret skolotāja misiju sabiedrībā. Apsveicamas ir dažādu NVO un organizāciju iniciatīvas jau šobrīd, piemēram, "Iespējamā misija", taču jābūt arī valstiskai programmai pedagogu atbalstam.
Savas valsts labā jau šobrīd godprātīgi veicu savus darba pienākumus, esmu sabiedriski aktīva pilsone, piedalos vietējā un Latvijas mēroga pasākumu organizēšanā, aktivizēju iedzīvotājus. Kļūstot par Saeimas deputāti, varēšu Latvijas mērogā sekmēt iesākto. Vēl jāatzīmē, ka svarīgi ir arī veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, ar ko šobrīd nodarbojas "Izaugsmes" veselības darba grupa. Mūsu partija iestājas arī par veselības mācības ieviešanu skolās."
Arvīds Grīnfelds no partijas "Latvijas attīstībai"
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Garkalnes novadā, strādā Rīgas Domes Labklājības departamentā par datu bāzes analītiķi, augstākā izglītība.
"Cilvēks valsts labā var izdarīt ļoti daudz, ja valsts rūpējas par viņu drošību. Ne vienmēr drošība nozīmē aizsardzību pret ārējiem agresoriem – tā ir arī drošība par savu bērnu nākotni, savu veselību un savu darbu. Tik ilgi, kamēr vecākiem nebūs kur atstāt savas atvases drošās rokās, kamēr nebūs sakārtota veselības aprūpe un uzņēmējiem būs jādzīvo bailēs no kārtējām izmaiņām nodokļos, tikmēr mēs nevaram prasīt patriotismu un bezierunu pilsoņa pienākumu pildīšanu no Latvijas iedzīvotājiem.
Gudrs politiķis saprot, ka valsts ir tās cilvēki un tikai tad seko pārējais. Tāpēc mani pirmie darbi būtu: stabilizēt valsts nodokļu politiku. Nodokļu celšana nerisina problēmu pēc būtības. Tas tikai veicina situāciju, kad arvien vairāk mazie un vidējie uzņēmumi sāk strādāt pelēkajā zonā – ēnu ekonomikā – un nodokļus nemaksā vispār. Ar likumu jānosaka, ka nodokļus var celt tikai reizi četros gados un lēmumu paaugstināt nodokļu likmes nedrīkst pieņemt budžeta plānošanas laikā, lai aizlāpītu kādu budžeta caurumu. Vispirms ir jāatbalsta pašu cilvēki un tikai tad jāizdabā starptautisku aizdevēju diktātam.
Bezmaksas veselības aprūpe Latvijā ir tikai kārtējais tukšais sauklis, mīts, kam vairs neticam. "Latvijas attīstībai" ir konkrēts piedāvājums – obligātā veselības apdrošināšana, kas izskaudīs rindas un pacientu līdzmaksājumus. Izglītības sistēma ir jāmaina uz tādu, kurā bērns vai jaunietis ir nodarbināts ar radošām, saistošām un tālākajā dzīvē noderīgām lietām. Jānodrošina, ka mācību saturs ir jaunietim saistošs un dod vajadzīgas zināšanas arī tālākajai dzīvei. Tāpēc jāveic izmaiņas gan vispārējā un profesionālajā, gan augstākajā izglītībā – jāceļ skolotāju algas, jāizveido moderni mācību centri un jāstiprina profesionālā izglītība, lai jauniešiem būtu ne tikai "papīrs", bet arī reālas darba iespējas.
Nedaudz pārfrāzējot ASV prezidenta Džona Kenedija vārdus: "Ko jūs vēlētos, lai valsts izdara jūsu labā un ko jūs esat gatavi darīt valsts labā"? Tikai uzklausot dažādus viedokļus un vajadzības, ir iespējams saprast problēmas būtību un nonākt pie risinājuma."