Šādu lēmumu Artūram lika pieņemt tās dienas pēdējo sešu stundu notikumi. Pēc pirmā sižeta, ko kopā ar Artūru gatavoja TV3, viņš sapratis – lieta ir tik liela, ka viņu vai nu nopirks, vai nošaus.
– Kas notika otrdien "pēdējās sešās stundās"?
– Saņēmu kārtējo brīdinājumu. Astoņus gadus nebiju saņēmis brīdinājumus un draudus, bet pēdējā mēneša laikā tos saņēmu regulāri. Ieskaitot izsekošanu. Brīdinājumi ir gan anonīmi, gan no zināmām personām. Mani brīdināja par to, ka šajā projektā ieguldīta liela nauda un attīstītājs nedomā apstāties.
– Vai šīs ir tavas cīņas beigas?
– Nē, bet, kamēr norit kriminālprocesi, vajag mazliet apstāties. Ja būs vajadzīga palīdzība, es tāpat turpināšu konsultēt iedzīvotājus. Ar zināšanām padalīšos, bet pats nekādās aktivitātēs neiesaistīšos. Īpaši par šo projektu. Šobrīd policija var darīt pilnīgi jebko, kas ienāk prātā. Viņi mani jebkurā brīdī var aizturēt, veikt kratīšanu vai vēl kaut ko. Bet pilnīgi pazudis es nebūšu.
– Bet tavu soli "pērlieši" var uzskatīt par savu gājienu uzvaras virzienā. Daļēji viņi ir panākuši savu.
– Ja tas būtu hokejs, es teiktu, ka pēc diviem periodiem tagad ir 1:1.
– Kas tagad notiks, kāds būs turpinājums?
– Nu jūs jau redzat, kā pie mums notiek. Lieta var vilkties divus, trīs gadus. Pēc tam paziņo, ka vai nu maina pantu, vai izbeidz krimināllietu, atzīst, ka neesmu vainīgs. Tas ir garš, smagnējs process. Divreiz smagāks nekā civilprocess, četrreiz smagāks nekā administratīvais process. Bet šāds gadījums man dzīvē nav pirmo reizi. 90. gadu beigās Tautas partijas biedri Jūrmalā gribēja iegāzt. Bet tas bija sadzīves līmenī.
– Vai ir zināma kāda konkrēta organizācija vai persona, kas varētu turpināt cīņu pret "Pērli"?
– Es nodošu informāciju Vides aizsardzības klubam un Jūrmalas aizsardzības biedrībai. Es ticu, ka diezgan ātri pienāks diena, kad administratīvā tiesa pieņems pirmo lēmumu par būvatļaujas atcelšanu.
– Kāpēc, tavuprāt, bija mēģinājums ietekmēt tieši ar izspiešanu?
– Es neesmu amatpersona, tāpēc runāt kaut ko par kukuļiem vispār nav jēgas. Te nav arī bizness, līdz ar to nav runas arī par komerciālām uzpirkšanām. Un kas viņiem beigās atliek? Paskatās, kuri daži panti krimināllikumā palikuši, un tad pēc tiem mani pataisa par reketieri. To, ka es administratīvā procesa ietvaros sūdzos pašvaldībai, gatavojos tiesai, uzskata par reketu. Tādā veidā es viņiem radu zaudējumus.
– Kas tev iedeva mapi ar naudu?
– "New Europe" direktors Jānis Stakens. Ar viņu arī notika sarunas. Tā bija viegla kartona mapīte.
– Kāpēc to ņēmi?
– Tā bija provokācija. Sākot jau ar kriminālprocesa ierosināšanu. Tā ir liela šaha spēle, kad aizmugurē stāv tik liels projekts.
– Vai zināji, ka mapē ir nauda?
– Nē, to uzzināju, tikai nonākot policijas nodaļā. Domāju, ka mapē ir dokumenti.
– Ja juti, ka briest provokācijas, kāpēc uzreiz nevērsies KNAB?
– Man ir ilgstoša pieredze ar policiju, drošības policiju un KNAB. Es zinu, ko daru un uz ko ir spējīga policija. Ja es patiešām būtu izspiedis naudu, vai tiešām tik muļķīgi rīkotos, ka atklāti par to visu runātu, tiktos ar pretējo pusi, laimīgi paņemtu mapīti un tirdzniecības centrā dotos iepirkties? Turklāt, kā tad es sevi pozicionētu plašsaziņas līdzekļu telpā? Kad es tik skaļi un nosodoši vērsos pret projektu, bet pēkšņi vienā dienā par 180 % mainu savas domas.
– Kur un kā notika aizturēšana?
– Tirdzniecības centra gaitenī. Mani ejot no aizmugures aizturēja. Nolika uz zemes, turēja 10 minūtes. Tajā brīdī pat naivi domāju, ka pa to laiku viņi grib aizturēt pretējo pusi. Beigās aizbraucam uz policiju un saprotu – nē, es te esmu centrālais varonis. Tur arī lomu spēles tika spēlētas. Ja atzīšu savu vainu, varēšu pēc diennakts braukt mājās, ja neatzīšu, sēdēšu cietumā.
– Ja reiz J. Stakens iedeva naudu, vai tad viņu nenāktos aizturēt?
– Redz, tur jau tas sāls. Uz iepriekšējo sarunu pamata viņi pasaka, ka notiek izspiešana un ka viņiem nepieciešama aizsardzība. Uzraksta iesniegumu policijā un tajā brīdī jau var darīt jebko. Tur rodas tā provokācija. Lai aizsargātu savas intereses, viņi jau priekšlaikus izdarīja soli. Ir jau pasūdzējušies, un, redz, tagad mani tiešām pieķer ar naudu. Nu ko vēl vairāk mūsu valstī vajag, lai pierādītu, ka esmu viltvārdis? Tā vietā, lai izmeklētu un prasītu ekspertu atzinumu, policija tiešām notic, ka esmu vainīgs.
– Cik ilgi sēdēji?
– Nedaudz vairāk par diennakti. Pretējā puse gribēja tieši pirms svētkiem iegūt tiesas sankciju par manu apcietināšanu, bet tas viņiem neiznāca – tā ir mana pirmā, mazā uzvara. Tiesas sēde ilga piecas stundas. Tiesnesis noklausījās audio ierakstus, saprata, ka tur nav ne izspiešanas, ne draudu. Projekta virzītāji bija ļoti neapmierināti, kad uzzināja par tiesas lēmumu, jo citādi, ja es būtu apcietinājumā, publiskajā telpā parādītos tikai vienveidīga informācija. Man nebūtu iespējas sevi aizstāvēt, bet projekta attīstītājiem ir profesionāli sabiedrisko attiecību cilvēki.
– Vai ar 50 000 eiro nepietiek, lai atteiktos no cīņas?
– Man vienalga. Lai man kontā būtu kaut pusmiljons, no tā es savu dzīvi nemainīšu. Man patīk, kā esmu dzīvojis līdz šim un tā gribu dzīvot arī turpmāk. Tas, kāpēc vispār cīnos un aktīvi darbojos ar biedrību, ir, lai mani bērni izaugtu labākā vidē. Nevis kā tagad – dzīvo 50 metrus no ezera, bet piekļūt nevar. Lai viņiem nav jādzīvo vidē, kur publiska ūdenstilpe nav pieejama.
– Vai esi vienīgais šķērsis ceļā uz būvniecību?
– Jā.
Attīstības hronoloģija A. Priedes skatījumā:
28. februāris - TV3 raidījums "Nekā Personīga" vēršas pēc konsultācijas par "Pērles" projektu
1. marts - biedrības sūdzība par detālplānojumu reģistrēta VARAM
7. marts - biedrības sūdzība par būvatļauju reģistrēta Ādažu novada Domē
19. marts - pirmie draudi Garkalnes novada Domē
20. marts - otrie draudi Bukultos/sekošana
21. marts - projekta attīstītāja preses pasākums
22. marts - projekta attīstītāja uzaicinājums tikties
26. marts - pirmā tikšanās
27. marts - attīstītājs informē par Ādažu Domes lēmumu
28. marts - ierosināts kriminālprocess
30. marts - projekta attīstītāja uzaicinājums tikties
3. aprīlis - otrā tikšanās
4. aprīlis - aizturēšana