Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kopumā savu izvēli izdarījuši 442 249 cilvēki. Sestdien nobalsojuši 22,35 % Latvijas vēlētāju, iepriekšējās dienās  6,8 %, bet vēl 0,83 % vēlētāju izvēlējušies iespēju balsot savā atrašanās vietā, vēsta delfi.lv.

Aktīvākie bijuši Ikšķiles un Carnikavas novados dzīvojošie, kur pie urnām devušies attiecīgi 41,32 % un 44,88 % vēlētāju. Savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē Dagdas novadā – 19,89 % balsstiesīgo.

Vēl aktīvi balsojuši rīdzinieki: tur iecirkņos sestdien un iepriekšējās balsošanas dienās bijuši 35,22 % balsstiesīgo. Taču kopumā Vidzemē vēlētāju aktivitāte bijusi nedaudz zemāka – tur savu balsi atdevuši 31,66 %. Kurzemē savu viedokli pauduši 27,59 % un Zemgalē – 26,7 % pilsoņu. Latgalē aktivitāte bijusi vismazākā un tur pie urnām bijuši 23,41 % balsstiesīgo.

EP vēlēšanās 2009. gadā, kas noritēja vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, piedalījās 53,69 % vēlētāju, savukārt pirmajās Latvijā notikušajās EP vēlēšanās 2004. gadā –  41,24 % balsstiesīgo.

Sociologs Aigars Freimanis aģentūrai LETA vēlēšanu dienā pieļāva, ka zemā aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt skaidrojama ar to, ka pilsoņiem grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt, turklāt saulainais laiks un tveice šo procesu nesekmēja.

Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, pieļāva A. Freimanis. Viņš norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: "Beļģijā un Grieķijā, kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu aktivitāte ir manāmi augstāka."

Tajā pašā laikā sociologs uzsvēra, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem politiķiem. "Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums," teica A. Freimanis.