Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šajās vēlēšanās kandidēja 110 vīrieši un 60 sievietes, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati un iedzīvotājiem vajadzēja lemt, kuri būs tie astoņi deputāti, kas pārstāvēs Latviju turpmākos piecus gadus.

Kā šodien notikušajā preses konferencē atzina CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēlētāju aktivitāte sestdien notikušajās vēlēšanās Latvijā ir bijusi ļoti zema un vairs nevar cerēt, ka tā sasniegs 40 %, bet gan drīzāk svārstīsies ap 30 % uz vienu vai otru pusi. 

Cimdars norādīja, ka zema vēlētāju aktivitāte nav pamats apšaubīt aizvadīto vēlēšanu leģitimitāti, jo izšķirošais nosacījums šajā gadījumā ir tas, lai vēlēšanās tiktu ievērotas visas demokrātiskā valstī noteiktās procedūras.

Salīdzinājumam CVK vadītājs atzīmēja, ka arī uz referendumiem dažkārt atnāk tikai daži procenti vēlētāju, un neviens neapšauba tautas nobalsošanas iznākuma leģitimitāti, bet citkārt vēlētāju aktivitāte pārsniedz Saeimas vēlēšanas, kuras tradicionāli ir visaktīvāk apmeklētās vēlēšanas Latvijā.

Vēlētāju aktivitāti nosaka tas, vai iedzīvotājiem ir skaidra nostāja un viedoklis, kuru viņi vēlas paust, ir pārliecināts Cimdars.

Cimdars nepiekrita kritika, ka zemo vēlētāju aktivitāti varētu būt noteikusi prasība balsot konkrētā iecirknī. Viņš uzsvēra, ka līdzīga kārtība ir arī pārējās Eiropas Savienības valstīs. Zemā vēlētāju aktivitāte drīzāk liecina par to, ka cilvēki vai nu slikti plāno savu laiku, vai arī neuzskata EP vēlēšanas par pietiekami nozīmīgām savā dzīvē, izteicās CVK vadītājs.

Oficiālie provizoriskie rezultāti atbilstoši 1976. gada 20. septembra Aktam ar Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās tiks publiskoti svētdien pulksten 24.00, kad balsošana būs beigusies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēdējie savu balsi par kādu no kandidātiem Eiropā atdos itāļi, raksta apollo.lv.