Ielūgumu apmeklēt Latviju EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors saņēma jau no iepriekšējās zemkopības ministres Laimdotas Straujumas, taču bija jāpaiet vismaz pusgadam, lai Latvijas puse sagatavotu programmu un jautājumus, ko pārrunāt ar augstajām Briseles amatpersonām.
"Vēlos šeit uz vietas, Latvijā, labāk saprast situāciju," vizītes sākumā sacīja J. Pleva. "Ļoti palīdz tas, ka eksperti un ražotāji vērš manu uzmanību uz tās vai citas jaunās pieejas reģionālajiem aspektiem. Mūsu mērķis ir, lai jaunā Latvijas Lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam un tiešmaksājumi, ko finansē visu ES valstu nodokļu maksātāji, nestu vislielāko atdevi."
Briseles ierēdnim bija jāparāda novadgrāvis
Divu dienu laikā svarīgajiem Briseles pārstāvjiem bija iespēja tikties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, apmeklēt Lauksaimniecības universitāti Jelgavā, pabūt Gata Bērziņa zemnieku saimniecībā Valgundē, kurā audzē briežus, un pa ceļam paskatīties, kāds Latvijā, Jaunolaines tuvumā, izskatās novadgrāvis.
Kā skaidroja Zemkopības ministrija valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš, Briselē ierēdņi domā, ka sešus metrus plats grāvis ir iekļaujams ekoloģiskā fokusa platībā, bet platāki, kādi parasti ir Latvijā, ne. "Tā ir Latvijas situācija, kuru ES ierēdņi nepaspēja izvērtēt un izdomāja, ka pietiek ar sešus metrus platumu grāvi kā citur Eiropā. Domājams, ka šīs prasības uz 2016. gadu varēs mainīt. Taču tādas lietas ierēdnim ir jāredz, lai varētu pieņemt pareizu lēmumu, bet, piemēram, Pierīgas zemniekam vēlāk būtu saimnieciski izdevīgi grāvi, kurš platāks par sešiem metriem, ierakstīt ekoloģiskā fokusa platībā," teica A. Lapiņš.
Ar naudu viss būšot kartībā
Tiekoties ar ministrijas un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, J. Pleva uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kas vislabāk izmanto ES fondu atbalsta naudu. "Šā gada sākumā bija iztērēti 87 % no piešķirtā atbalsta. Nav šaubu, ka līdz 2015. gadam visa naudu tiks ieguldīta lauku izaugsmē," viņš bilda.
Zināms, ka Latvija pirmā no savienības dalībvalstīm jau šā gada martā iesniedza EK Lauku attīstības programmas projektu, kura apstiprināšana ir nosacījums ES fondu naudas saņemšanai laika posmā līdz 2020. gadam. Tāpēc J. Pleva slavēja mūsu valsti par augstā kvalitātē veikto darbu un ieceri, ka 7,4 % lauksaimniecībai paredzētās naudas tiks novirzīta lauku izaugsmei.
Savukārt uz jautājumu, kad Latvija saņems jaunā plānošanas perioda ES fondu naudu, J. Pleva atbildēja, ka nekādas kavēšanās nebūšot: "Jūsu valstij nebūs problēmu nedz ar veco, nedz arī ar jauno naudu."
Regulas var pārskatīt
Sarunā ar Briseles viesiem biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja sacīja, ka daudziem zemniekiem raizes radīs dārgo tā saukto ekoloģisko jeb zaļināšanas pasākumu ievērošana, kas stāsies spēkā nākamajā gadā un ietekmēs tiešmaksājumus: "Tas nozīmē, ka ir pārspīlēti daudzām saimniecībām, kam aramzemes platība nedaudz pārsniedz 30 ha platību, prasīt trīs graudaugu kultūru audzēšanu un 5 % lielas platības atstāšanu papuvē."
"Regulas apstiprināšanas gaitā vissvarīgākais bija virzīties uz priekšu, saskaņot visu 28 dalībvalstu visas intereses. Tas bija grūti," savukārt atzina J. Pleva. Taču viņš solīja, ka gada laikā komisija regulu rosinās pārskatīt.
Tikmēr A. Lapiņš pauda nostāju, ka būtisks jautājums ir EK attieksme pret tā sauktajiem dīvāna zemniekiem. "Latvija vēlas skaidrus un viegli pārbaudāmus nosacījumus, proti, noteikt liellopu blīvumu uz apstrādājamās zemes platību. Mēs tiecamies izveidot nosacījumus, lai atbalstu tikai par zāles nopļaušanu vien vairs saņemt nevarētu," – uz ko ģenerāldirektors atbildēja, ka ES atbalsts ir jāsaņem tikai lauksaimniekiem.