Četri Pierīgas pašvaldību vadītāji ‒ Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija), Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (Centriskā partija "Latvijas Zemnieku savienība"), Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ievēlēts no "Latvijas Zemnieku savienības") un Baldones novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) ‒ tikās ar Saeimā pārstāvēto partiju, kas kandidēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, deputātu kandidātiem, kā arī pirmo reizi startējošās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvi, lai diskutētu par jautājumiem, ko pašvaldības sagaida no EP deputātiem.
EP deputātu kandidātus debatēs pārstāvēja Guntis Gladkins (Latvijas Reģionu apvienība), Pēteris Viņķelis (partija "Vienotība"), Baiba Broka (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība) un Sergejs Dolgopolovs (sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa").
Ko darīsim Briselē
Pirmais jautājums uz ko debatēs tika aicināti atbildēt deputātu kandidāti bija, ko EP paredzēts paveikt kandidātu partiju programmās un ko gribētu darīt viņi paši personīgi.
E. Tavars: ‒ Spēcīgi pārstāvēt un lobēt Latvijas tiesības un intereses. Savulaik pieņemtais Nicas līgums dalībvalstīm deva vairāk pastāvības, bet, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, izskatās, ka lēmumi ar balsu vairākumu tiek pieņemti par labu lielvalstu interesēm. Deputātu komisijas EP neizvēlas, bet esmu gatavs nodarboties ar ekonomiskajiem, sociālajiem un lauksaimniecības jautājumiem.
B.Broka: ‒ Lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropā, aicina katram pilsonim būt aktīvam. Ģimene, drošība, veselība, izglītība, nodarbinātība, jaunas darbavietas, infrastruktūras attīstība, iekšējā tirgus, ir savstarpēji saistītas lietas.
Latvija ir ES ārējā robeža. Tā ir īpaša situācija un jādomā, kā stiprināt valsts aizsardzības infrastruktūru, lai mēs justos droši. Jārunā, kā sadarboties cīņai ar narkotiku tranzītu, jāsniedz atbalsts uzņēmējiem. Jādomā, kā rokās nonāks lauksaimniecības zeme, kas ir unikāls stratēģisks resurss. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sacījis, ka tad, kad runa ir par drošību, tai nav cenas.
Jau ir nācies aizstāvēt Latvijas pozīciju cīņā pret lielvalstu interesēm, tāpēc EP gribētu nodarboties ar tieslietu, transporta un tūrisma jautājumiem.
P. Viņķelis: ‒ EP īpaši pēc notikumiem Ukrainā būs svarīgi runāt par Eiropas enerģētisko drošību no kopējām ES pozīcijām. Jāizšķir Eiropas "lielās" un "mazās" lietas. Pie "lielajām" es pieskaitītu, piemēram, situāciju, kad par baņķieru kļūdām maksā paši baņķieri, bet "mazajām" ‒ dūmu daudzumu Latvijas desās. Ir lietas, kuras Eiropai nes labumu, bet ir arī tādas, kur Eiropas "atražo" pati sevi.
Labprāt nodarbotos ar drošības un ekonomikas jautājumiem. Labprāt atbildēšu arī uz jautājumu: vai EP deputātiem ir balsošanas disciplīna? Jā, partijas izsniedz deputātiem balsošanas sarakstus, bet tur ir maz obligāto balsojumu. Varbūt kādos 3 % tiek pieprasīta balsošanas disciplīna, ja runa ir, piemēram, par amatpersonu demisiju. Parasti balsošana notiek atbilstoši valsts un vēlētāju interesēm. Taču brīvība ir jāizmanto prātīgi. Vienmēr nevar būt par "balto zvirbuli", jo jāspēlē komandā.
S. Dolgopolovs: ‒ Redzu sevi kopā ar sociāldemokrātiem, kas otra lielākā frakcija EP. Šobrīd, kad katram ir iespēja izvēlēties darba un dzīvesvietu, iezīmējas arī Latvijas intereses. Piemēram, mēs ar saviem nodokļiem uzturam augstskolas, bet jaunie ārsti aizbrauc. Tāpēc vajag kompensācijas metodiku, kas kompensētu mūsu izdevumus par viņu izglītošanu.
Somi ir panākuši, ka tiks īstenots "Rail Baltica" projekts un Eiropa ir gatava to finansēt. Cik mums tas ir izdevīgs? Tas tuvākajā laikā aptvers tikai līdz 15 % Latvijas kravu plūsmas. Faktiski projekts Latviju interesē visai maz un neinteresē Lietuvu, taču stipri interesē Somiju un Igauniju.
Es gribētu nodarboties ar jautājumiem, kas mazinātu atšķirību starp bagātajiem un nabagiem, un, lai būtu darbavietas pašu zemē.
G. Gladkins: ‒ Reģionu partiju uztrauc iedzīvotāju aizplūšana. Runājam arī par kohēziju, bet nevienlīdzība starp valstīm palielinās. Esmu gatavs iet reģionu sadarbības darba grupās.
Ko no deputātiem sagaida pašvaldību vadītāji
Vai deputāts, kas 24. maijā saņems biļeti uz Briseli, būs tik pat ieinteresēts risināt Latvijas novadu problēmas kā priekšvēlēšanu kampaņas laikā un uzturēs saites ar saviem vēlētājiem. Līdzšinējā pieredze ir dažāda.
M. Bojārs: ‒ Saite ar EP deputātiem ir maz izteikta. Jūt tikai problēmas, kad atsevišķas ministrijas paziņo, ka kaut kas nav uzdarīts. Rodas jautājums: kur bija tie mūs ievēlētie EP deputāti?
V. Variks: ‒ Ir dzirdēti solījumi veidot modeli sadarbībai ar pašvaldībām. Aktuāli ir jautājumi par iedzīvotāju maksājumiem par elektrību un siltumu, komunālo īpašumu apsaimniekošanu. Arī zemes tirgus ‒ pārdot Ķīnas un Krievijas iedzīvotājiem pašvaldības teritorijā esošo zemi vai nepārdot, ko darīt ar ģenētiski modificēto pārtiku?
A. Nalivaiko: ‒ Ir sajūta, ka EP deputāti pieņem stratēģiski lēmumus, nezinot kas notiek reģionos, kādas problēmas ir Latvijā. Savukārt mēs nezinām, kas turpmāk notiks ar reģionālo reformu.
J. Eglīts: ‒ Patīk kandidātu solījumi un vēlējumu formās radītās partiju programmas, bet sasaiste ar pašvaldībām ir vāja. Un tad iznāk tāpat kā Saeimā: pašvaldību komisija izskata jautājumus, pret ko iebilst pašvaldība, bet likums tik un tā tiek pieņemts un mums tas ir jāievēro. Un kāpēc tikai Horvātijai ir mazāki platību maksājumi nekā Latvijai? Un kāpēc tad "Rail Baltica" mums nedos labumu?
Eiropas partneri ir jāpārliecina
Arī vēlētājiem pašiem būtu jāatgādina par savām interesēm EP deputātiem, uzskata deputātu kandidāti. Deputāti savukārt pārliecinātu kolēģus.
B. Broka: ‒ ES ir mūsu partneris, tikai jāprot viņu pārliecināt, ka mums ir citāda situācija nekā Francijā, Itālijā vai kur citur. Īpaši jau tāpēc, ka ar 1. maiju atveras zemes tirgus, bet īpašumu tirgošana kopā ar Šengenas vīzu nav pieļaujama.
S. Dolgopolovs: ‒ Kā strādā un ko dara EP deputāti, es parasti uzzinu, kad tuvojas vēlēšanas. Taču esmu strādājis pašvaldībās un vadu komisiju Saeimā. Tāpēc varu teikt, ka reģionālā reforma neturpināsies. Atliks tikai likumīgas iespējas apvienoties brīvprātīgi. Citu reformu nebūs. Turklāt administratīvi teritoriālā reforma nav Eiropas jautājums.
Eiropa finansē dažādu pašvaldību projektus. Piemēram, Rīgai un Norčepingai Zviedrijā ir sadarbība sociālajās lietās. ES prioritāte ir pārrobežu sadarbība. Taču labs ir jebkurš sadarbības veids pašā valstī. Zinu, ka vairākas pašvaldības sāka veidot kopīgu municipālo policiju. Tikai neliels grozījums likumos un tas bija iespējams. Tāpat arī ceļi, kas iet cauri vairākām pašvaldībām, tiek remontēti kopīgu projektu ietvaros. Staicelē, kur ir izmirusi rūpniecība, tika iecerēts veidot starptautisku treniņu bāzi futbolā. Tā dotu 50 darbavietas. Taču projekts ir iestrēdzis Latvijā, ne Briselē.
P. Viņķelis: ‒ Attīstības centru skaitu vajag ierobežot. Dalīt visu kohēzijas naudu uz 103 pašvaldībām arī ir neiespējami. Jāskatās, kāds ir attīstības un darbaspēka potenciāls, ir katrā pašvaldībā. Taču viens gan ir skaidrs, ka laiks, kad Eiropas fondu naudu varējām lietot smukumam, ir garām. Tagad var tikai ekonomikai.
E. Tavars: ‒ Kad runājam par enerģētiku ‒ īpaši jau par atjaunojamo, tad skaidrs, ka jātiek nost no Krievijas gāzes "adatas", pretējā gadījumā ir runa par "zilo", ne "zaļo" enerģētiku. Tas jādara kopā ar citām nacionālajām valdībām. Turpretī likuma grozījumi uzturēšanās atļauju un zemes tirgus regulēšanā ir mūsu pašu ziņā.
P. Viņķelis: ‒ Nobalsojiet un atgādiniet, ka esat viņu ievēlējuši. Atcerēsies, ka atgriezeniskā saite ir sadarbība un reāls lobijs. Kad runa bija par kohēzijas naudu, Ivaram Godmanim sarunas ar partneriem, kas grib kohēzijas naudu, tikpat kā nebija. Kad tika spriests par benzopirēnu, zivju rūpnieki to zināja, lobēja amatpersonas un sasniedza, ko gribēja. Gaļas pārstrādātāji neņēma vērā, ka būs problēmas un, tā sacīt, neiespringa.
Citas valsts armija Latvijā
"Pirmo reizi EP vēlēšanas notiks svešas armijas klātbūtnē. Vai tas ir normāli?" izskanēja jautājums no pašvaldību vadītāju puses.
B. Broka: ‒ Latvija ir NATO dalībvalsts un tā ir mūsu armija, mūsu drošības garants. Tas ir praktiskās sadarbības piemērs, darbība drošībai.
P. Viņķelis: ‒ ASV armijas neatrašanās Latvijā būtu apdraudējums. Ukrainas ēnas krīt arī pār Latviju un daudzi investori jau tagad domā nemaz nenākt uz šejieni. Konsolidētais NATO spēks mums pašiem un investoriem ir signāls, ka esam drošībā.
S. Dolgopolovs: ‒ Ko dod politiskie un militārie aspekti, ja ir skaidrs, ka 150 amerikāņi Latviju tāpat neizglābs? Ir vajadzīga samērīguma sajūta un jādomā arī par citām drošības metodēm. Taču dalība NATO pati par sevi ir lielāka drošības garantija nekā situācija 1939. gadā.
Debates organizēja "Rīgas Apriņķa Avīze" un portāls "Apriņķis.lv" sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību. Pasākums notika Ķekavas novada Doles Tautas namā, un to vadīja žurnālists Egils Zariņš:
