Tikmēr, piekārtojis karoga lentīti pie žaketes atloka, Mārupē dzīvojošais E. Sprūdžs sola atrisināt daudzas sastrēgušas problēmas, kas gadiem ilgi tracinājušas cilvēkus ne tikai Pierīgā vien.
– Pirms kļuvāt par ministru bijāt Zatlera reformu partijas (ZRP) premjera kandidāts un iepriekšējā sarunā ar RAA sacījāt, ka nekad neesat vēlējies strādāt Mārupes pašvaldībā. Vai tagad pašvaldību lietas jums kļuvušas tuvākas? Vai arī ir jākāpj sev pāri?
– Ministrija gan nav pašvaldība. Tagad varu teikt vienīgi to, ka darbs ar pašvaldībām ir viens no interesantākajiem aspektiem manos jaunajos pienākumos. Nekādas pretrunas neredzu, tieši otrādi – ir interesanti, jo pašvaldības ir ļoti dažādas. Ir interesanti, kā pašvaldību līmeni līdzsvarot.
– Vai tuvākajā laikā jums ir ieplānota vizīte kādā no Pierīgas novadiem?
– Katru vakaru dodos uz Mārupi un katru rītu no tās, tā ka man ir regulāras vizītes Pierīgā (smejas). Esmu jau ticies ar vairākiem Pierīgas novadu vadītājiem. Negribētu gan izcelt īpaši Pierīgu, šajā amatā es nevaru koncentrēties uz to. Tikpat svarīgi kā Pierīgas novadi man ir arī Grobiņa vai Renda.
– Vai jaunais amats neapgrūtinās augstskolas diploma saņemšanu?
– Esmu apņēmības pilns tikt ar to galā. Ja jautājat, vai apgrūtina – protams, ka apgrūtina. Lielākais darbs ir informācijas savākšana, un tas ir paveikts. Palicis aprakstīšanas jautājums. Progress ir gandrīz katru dienu.
– Kā vērtējat ZRP šķelšanos, un vai neesat apsvēris domu pamest partiju?
– Jebkuras grūtības ir pārbaude tiem izturīgākajiem. Kas pie pirmajām grūtībām aizmūk, acīm redzami nebija tie īstie. Tāds noskaņojums arī šobrīd ir partijā.
– Plašsaziņas līdzekļos solījāt “izkustināt apriņķu izveidošanu” – vai varat paskaidrot, ko ar to domājat? Kā tad būs – Latviju dalīsim reģionos vai apriņķos?
– Šobrīd mainām likumā noteikto termiņu, kad šis process ir jāpabeidz, jo ir skaidrs, ka līdz šī gada beigām, kā tas bija paredzēts, to nav iespējams izdarīt. Šo jautājumu vecā valdība negribēja aiziet, būdama aizejoša valdība. Apriņķu veidošana, tāpat kā pašvaldību finanšu izlīdzināšana, ir jautājums, kuru nevar sasteigt. Novadi izveidojušies ļoti dažādi, tāpēc cilvēki saņem nevienmērīgu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību dažādos reģionos – tā nedrīkstētu būt. Risinājums ir otrais pārvaldes līmenis starp pašvaldību un valsti. Un nevaram kavēties diskusijās par to, cik apriņķus vajadzētu, ejam uz priekšu ar esošajiem pieciem plānošanas reģioniem.
– Tātad nosaukums būs apriņķi, nevis reģioni?
– Tas ir tas, kas šobrīd ierakstīts likumā.
– Kā vērtē Pierīgas novadu attīstību? Sabūvēti dzīvojamie rajoni, bet cilvēki lielākoties strādā Rīgā, Mārupi, Babīti vai Stopiņus izmantojot tikai par guļamvagonu.
– Tas ir sarežģīts jautājums, jo tas ir daudzšķautņains. Diskusija izriet no tā, ka pašvaldību ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vai tā tam vajadzētu būt? Jāpanāk balanss starp to, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot pašvaldībā ar labu infrastruktūru, kur nav fermas un lidlauki, bet doties uz darbu tur, kur ir lidlauki, fermas un viss pārējais. Pašvaldībām jānosaka, ka guļamrajonam pretējā ielas pusē tomēr jābūt arī industriālai zonai, kas rada darbavietas. Tāpat ar investīciju piesaisti – gribam investīcijas, bet tikai ne investorus: ražotnes vajag, bet tikai ne manā novadā. Atslēga ir divās lietās: nodokļu pārdalē, tostarp izlīdzināšanā, kā arī Nacionālajā attīstības plānā – kā tas līdzsvaros teritoriju attīstību. Ja abus instrumentus nesaliksim kopā, tad iznāk, ka, atvainojos par izteicienu, iegāžam miljardus Eiropas struktūrfondu un šī sistēma aiziet pa pieskari.
– Esat minējis, ka jāizvērtē novadu reformas rezultāti, – tas ir skaļš apgalvojums.
– Novadu reforma ir samazinājusi novadu skaitu no 500 līdz 100. Starptautiski tas tiek vērtēts ļoti labi, un no tāda viedokļa novadu reforma ir veiksmīga. Vai mēs esam sasnieguši ar to visus mērķus, ko vēlējāmies? Mērķis bija izveidot novadus ar līdzvērtīgu attīstības potenciālu, lai nodrošinātu vienmērīgu attīstību visā valstī. Tad zinātu, kā dalīt finansējumu, struktūrfondus, kur plānot infrastruktūru. Mana atbilde ir – nē. Nepieciešama izsvērta analīze par šo, un to esmu apņēmies 2012. gadā paveikt. Vēl nevaru pateikt, kādi būs tālākie soļi. Gribētu nomierināt cilvēkus, ka pēc definīcijas tas nenozīmē jaunu robežu vilkšanu un novadu zīmēšanu. Pat ja tā, šobrīd par to nav vērts ne diskutēt.
– Jūsos klausoties, šķiet, ka drīzāk varētu mazos vēl vairāk apvienot, nevis lielos sadalīt. Taču neapmierināti ir tieši “piespiedu laulībās” devušies mazie novadi.
– Jautājums ir plašāks. Ir ļoti liela iedzīvotāju gatavība braukt prom, atstāt savu dzīvesvietu laukos, lai dotos uz pilsētu vai ārzemēm. Tāpat ir milzīgas atšķirības starp ienākumiem. Mārupē svērtie pašvaldības ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir vairāk nekā divreiz lielāki nekā Daugavpilī. Tāpat sabūvēti infrastruktūras objekti vietās, kur nav cilvēku. Tagad jāmeklē risinājumi, kā vispār tos uzturēt. Reģionālā plānošana un attīstība nav nesusi vajadzīgo rezultātu, un ir jāmeklē, kāpēc.
– Vai, jūsuprāt, Inčukalna un Olaines ķīmisko izgāztuvju likvidēšana norit pietiekami aktīvi? Jau gadiem ilgi šajos objektos notiek tāda kā muļļāšanās.
– Mēs nosacīti muļļājamies ar Olaini. Tikmēr Inčukalna gudrona dīķos jau šonedēļ tiek atvesta iekārta un pavasarī sākam attīrīt ūdeņus. Olainē juridiski ir grūtāka situācija, jo ir sarežģījumi ar īpašumtiesībām. Pārsteidzoties varam dabūt pārkāpuma procedūru, tāpēc kavēšanās un muļļāšanās ir pamatota.
– Kā izprast jūsu izteikto lokālo referendumu ideju?
– Vēlamies panākt lielāku sabiedrības iesaisti viņiem būtisku lēmumu pieņemšanā. Piemēram, lai iedzīvotāji izlemj: remontēsim bērnudārzam jumtu vai liksim apgaismojumu Rožu ielā. Referendumi varētu daļēji arī aizstāt sabiedriskās apspriešanas. Taču te nav runa par priekšlaicīgu pašvaldības vadības atsaukšanu.
– Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Hansa World Latvia” pārtapis par “Sensum Solutions”, taču ar nosaukuma maiņu nav mainījies uzņēmuma īpašnieks – jūs. Vai, lai izvairītos no interešu konflikta, pārdosiet uzņēmumu?
– Uzņēmuma restrukturizācijas plāns ir sagatavošanas stadijā. Daļēja vai pilnīga pārdošana – šis jautājums jāatrisina tuvākajā laikā.
– Kad e-pakalpojumu attīstība sasniegs kaimiņvalsts Igaunijas līmeni?
– E-lietas redzu kā vienu no reģionālās attīstības mugurkauliem. Runājam par vienas pieturas aģentūras principa attīstību kopš aptuveni 2003. gada. Taču tā arī nav skaidrs, kā pašvaldības sadarbosies ar valsts iestādēm. Tomēr VARAM vairāk nevarēs sūdzēties par politiskās gribas trūkumu šajā jautājumā. Cilvēkam, atnākot uz pašvaldību, kur ir vienas pieturas punkts, jāvar atrisināt sava vajadzība. Piemēram, ja ir jautājums par nekustamā īpašuma nomaksu, šādu iesniegumu, pat ja prasa kaut kādu informāciju no valsts līmeņa datubāzēm, pašvaldībai ir jāspēj sniegt, nevis jāsūta cilvēks no iestādes uz iestādi.
– Cik stundas miega jums vajag, lai justos labi?
– Pierodu pie jauna jēdziena, ko nozīmē justies labi. Guļu kādas piecas sešas stundas. Taču ir interesanti, ka brīvdienas šajā darbā bieži vien ir brīvas, taču darbdienās ir strikti – jādara un viss.