Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Visai drīz ‒ 5. martā ‒ sāksies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Tas nozīmē, ka drīz vien arī mūsu ikdienā arvien agresīvāk ienāks politiskā reklāma.

Šis tiešām ir īpašs gads, runājot par maijā gaidāmajām Eiroparlamenta un rudenī arī Saeimas vēlēšanām, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.

KNAB uzdevums ir uzraudzīt, lai partijas, kuras piedalīsies vēlēšanās, likumā paredzētajā 120 dienu ilgajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nepārsniegtu likumā atļautos priekšvēlēšanu izdevumus, kas visām partijām, kuras iesniegs savus deputātu kandidātu sarakstus, ir vienāds, proti, 317 247,82 eiro.

I. Jaunskunga teic, ka KNAB rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai pārbaudītu to, cik daudz līdzekļu partijas tērē reklāmai publiskajā telpā, radio, televīzijā, presē. Ja partija līdz vēlēšanām būs pārkāpusi atļauto limitu, tās reklāmas kampaņu ir iespējams apturēt.

Runājot par tā sauktajām trešajām personām, kurām ir tiesības izvietot reklāmu savā vārdā, ko it kā nevar uzskatīt par pašas partijas priekšvēlēšanu kampaņu, var gadīties, ka šī trešā persona no saviem līdzekļiem apmaksā kāda deputātu kandidāta interviju. Taču tā jau vairs nebūs aģitācija trešās personas vārdā, bet aģitācija ar deputāta kandidāta līdzdalību, kas tiek uzskatīta par pašas partijas priekšvēlēšanu kampaņas daļu. Arī trešo personu tēriņiem ir noteikti griesti ‒ 4800 eiro uz vienu personu.

I. Jaunskunga sola, ka KNAB uzraudzīs arī slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju un tā saukto valsts un pašvaldību administratīvo resursu izmantošanu. Viņa atzīst, ka pagājušajās vēlēšanās tādu pārkāpumu nav bijis daudz. Acīmredzot nosacījums, ka par vēlēšanu aģitāciju atbildīgajai amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu, nelikumīgi iztērētie līdzekļi jāatmaksā valsts budžetā no savas kabatas, daudzus atturēja no šādas rīcības. Taču savas īpatnības noteikti būs Eiroparlamenta priekšvēlēšanu cīņu laikā. Klupšanas akmens būs Eiroparlamenta līdzekļi, kas deputātiem tiek piešķirti sava darba un ES institūciju popularizēšanai. Šajā gadījumā nav krasas robežas starp aģitāciju un informācijas izplatīšanu. KNAB šos procesus uzmanīs, jo 2009. gadā vairākos gadījumos tika konstatēts, ka šie līdzekļi tiek izmantoti vienīgi priekšvēlēšanu cīņai un izdevumi tika pierēķināti klāt politiskajām partijām.

Arī jebkurš deputāta kandidāts var veidot savu individuālo kampaņu, bet tad visi šādas kampaņas plānošanas un īstenošanas izdevumi jāpieskaita partijas priekšvēlēšanu kampaņas izmaksām.

Pēc iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām toreizējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis un Drošības policijas vadītājs Jānis Reiniks paziņoja, ka "Eiropas Parlamenta vēlēšanās nav tikuši konstatēti nopietni vēlēšanu pārkāpumi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad varētu būt notikusi balsu pirkšana". Ticis konstatēts, ka Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres "reklāma satur priekšvēlēšanu materiālu pazīmes", ko pati deputāte izskaidrojusi ar faktu, ka tas darīts tikai tāpēc, ka "Latvijas iedzīvotāju informētības līmenis par Eiropas Parlamentu ir katastrofāli zems". Aizdomu ēna par neskaidriem finansējuma avotiem krita arī uz Tatjanu Ždanoku, bet pierādīts tas netika.

Tā kā līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušas vairs tikai 86 dienas, varam būt droši, ka deputātu kandidātu vēlme mūs "informēt" par Eiropas Savienību arvien pieaugs, bet konkurējošie kandidāti un KNAB ar lupu un kalkulatoru skaitīs šīs "informācijas" vērtību.