25.02.2014 15:09

Krimuldas novada domes deputātu sasaukumā kompromisa panākšana šķiet bezcerīga

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nu jau vairāk nekā pusgadu Krimuldas novada domē izveidojušās divas nometnes, kuru līderiem – ar astoņu balsu jeb deputātu atbalstu pašreizējam domes priekšsēdētājam Guntaram Grīnvaldam un bijušajam mēram Mārtiņam Ozoliņam ar septiņu sabiedroto atbalstu – ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi un situāciju skaidrojums teju visos jautājumos. Nu jau vairāk nekā pusgadu Krimuldas novada domē izveidojušās divas nometnes, kuru līderiem – ar astoņu balsu jeb deputātu atbalstu pašreizējam domes priekšsēdētājam Guntaram Grīnvaldam un bijušajam mēram Mārtiņam Ozoliņam ar septiņu sabiedroto atbalstu – ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi un situāciju skaidrojums teju visos jautājumos. Krišjānis Grantiņš

Kopš 2013. gada pašvaldību vēlēšanām Krimuldas novada domē nomainījās vadība, izveidojoties divām pusēm – pozīcijai un opozīcijai, kas vārda vistiešākajā nozīmē to arī raksturo pēc kaislībām, kas aizvadītas abu pušu starpā un vēl joprojām turpinās.

Kā jau rakstījām, šomēnes domē darbu oficiāli beidz divas deputātes no Krimuldas novada partijas – Sintija Kļaviņa, kura iepriekšējā sasaukumā bija priekšsēdētāja vietniece, un Sanita Sebre. Tāpat mēneša pēdējā dienā, 28. februārī, domniekiem jāakceptē no Apvienības "Iedzīvotāji" ievēlētā Māra Eisaka iesniegums par mandāta nolikšanu.

Pēdējais deputāts savu aiziešanu no darba domē nepamato ar īpašām kaislībām starp vadību un opozīciju (atgādināms, ka viņa domē pārstāvētā politiskā spēka viena iegūtā deputāta vieta pieskaitāma opozīcijas deputātu rindām kopā ar sešiem Krimuldas novada partijas pārstāvjiem), bet viņa nu jau bijušās kolēģes S. Kļaviņa un S. Sebre aiziet galvenokārt "nepanesamā domes vadības darba stila dēļ", tostarp, pēc bijušā mēra Mārtiņa Ozoliņa sacītā, "jo pat vienā telpā grūti atrasties ar dažiem pozīcijas deputātiem".

Šoreiz sāksim ar S. Kļaviņas viedokli par pašvaldībā notiekošo: "Uzskatu, ka šobrīd Krimuldas novada dome un arī pats novads ir sašķelts vairāk nekā jebkad agrāk. Daļa iedzīvotāju vēlēšanās ir izteikusi vēlmi dzīvot citādāk, daļa – kā pēdējos 20 gados bija ierasts. Pārsvars ir ļoti niecīgs. Tāpēc cilvēkam, kas šajā situācijā ir uzņēmies vadīt novadu, vajadzētu šīs abas puses pēc iespējas tuvināt, ne šķelt. Diemžēl tas nenotiek. Ar savas algas palielināšanu, liela varas aparāta izveidošanu mazā novadā, tā mēģinot no sevis novirzīt jebkādu atbildību, ar lēmumu, kas priekšsēdētājam un citiem pašvaldības darbiniekiem atkal dod tiesības ar pašvaldības transportu (arī degvielu) braukt mājās no darba un uz darbu, ar sabiedrisko attiecību padomnieces algošanu, kas pauž tikai G. Grīnvalda viedokli un kuru vismaz opozīcijas deputāti nav pat redzējuši, un citiem dīvainiem lēmumiem priekšsēdētājs skaidri norāda, kādas šobrīd novadā ir prioritātes – pamatā orientētas uz personisko labumu. Un nenotiek ne cilvēku, tostarp deputātu, samierināšana kopīgam darbam, ne novada vienošana, ne arī plaši piesauktā attīstība.

Mazliet dīvaini ir klausīties par attīstības perspektīvām, par to, kā novadam tiks piesaistīti finanšu līdzekļi, tajā pašā laikā nerealizējot trīs projektus, kuriem finansējums jau tika piesaistīts (rotaļu laukums Sunīšos, kuram tika piesaistīti ES fondu līdzekļi, PII "Ezerciems" un PII ēkas Lēdurgā siltināšana, kam tika piesaistīts KPFI finansējums).

Tāpat interesanta ir priekšsēdētāja nostāja attiecībā uz iniciatīvām – ja ar iniciatīvu pacelt saviem pedagogiem algu nāk "izšķirošā balss domē" Aivars Buņķis, tad šī viena cilvēka iniciatīva ir atbalstāma, bet, ja aptuveni 150 Inciema iedzīvotāji vēršas domē ar iniciatīvu par apgaismojumu Inciemā vai 70 Sunīšu iedzīvotāji ar iniciatīvu par autobusa pieturas ierīkošanu, tad šīs iniciatīvas pat netiek pagodinātas ar atbildi likumā noteiktā kārtībā. Tāda ir G. Grīnvalda vadītās pašvaldības attieksme pret cilvēkiem, kas maksā viņam algu. Šāda bezkaunība un visatļautība nav un nebūs par pamatu attīstībai. Diemžēl. Tikai iztērēts laiks un līdzekļi.

Iepriekš minēti tikai daži no jautājumiem, kuros mans viedoklis no domes priekšsēdētāja viedokļa krasi atšķiras. Tāpēc, ņemot vērā būtiskas prioritāšu un viedokļu atšķirības, un to, ka šīs atšķirības septiņu mēnešu laikā iezīmējas arvien spilgtāk, kā arī respektējot kaut niecīgo, tomēr pārsvaru, kas balsojumos domē izpaužas kā dzelžainas disciplīnas balsojums (ja vien ir sanākuši 8 pozīcijas deputāti), es esmu pieņēmusi lēmumu nolikt deputāta mandātu.

Tomēr aicinu priekšsēdētāju atcerēties un ņemt vērā, ka viņa darba devēji ir Krimuldas novada iedzīvotāji un algu viņam maksā visi – gan tie, kas par viņu balsoja, gan arī tie, kas par viņu nebalsoja. Un ka atalgojums ir jānopelna – ar darbu!"

Pārmet konkursu nerīkošanu uz pašvaldības amatiem

Tikmēr bijušais Krimuldas mērs un Krimuldas novada partijas līderis Mārtiņš Ozoliņš sāk ar to, kādēļ neviens no opozīcijas deputātiem nebija ieradies 31. janvāra domes sēdē: "Atvainojiet, mums par to paziņoja burtiski trīs stundas pirms pašas sēdes – tiesa gan, likumā noteiktajā kartībā, kas ir minimālais termiņš, kad par to jāinformē pašvaldības deputāti. Skaidrs, ka lielākā daļa deputātu jau atradās darba gaitās, un savukārt tikai pāris cilvēkiem tur ierasties nav vērts, ja reiz nevienu no opozīcijas domes vadība nekad neuzklausa."

Minētajā domes sēdē tika apstiprināts pašvaldības budžets, un M. Ozoliņš norāda, ka tas darīts pretēji visām iepriekšējām vienošanās: "Vēl pērn ar Grīnvalda kungu vienojāmies, ka budžeta apstiprināšanai jānorisinās vismaz vairākās apspriešanas reizēs, tostarp nepieciešamības gadījumā sasaucot ārkārtas sēdi, ne tikai komitejā un vienā sēdē, uzreiz to pieņemot, turklāt mums nemaz nebija pieejams speciālā budžeta apraksts, tikai pamatbudžets un sadalījums pa iestādēm. Tas ir pilnīgs nonsenss!"

Deputāts gan neslēpj, ka vēl pērn notikušas pārrunas starp viņa un jaunievēlētā domes priekšsēdētāja Guntara Grīnvalda spēkiem: "Pirms sākām strādāt, vairākas reizes tikāmies, taču mūsu redzējums bija krasi atšķirīgs, un acīmredzot mūsu prasības, lai darbi sakristu ar vārdiem, viņiem šķita nepieņemamas, tādēļ nekāda sadarbība tur nevarēja sanākt." Tāpat domnieks vēl nav metis plinti krūmos attiecībā par to, ka spēku samēri, kas pašreiz ir ar viena deputāta vietas pārsvaru, domē var mainīties: "Arī kādam no viņu deputātiem var apnikt būt par marioneti, un tad viss apgriezīsies otrādi."

Vēl bijušais mērs pašreizējai domes vadībai pārmet, ka esot pārtraukta konkursu rīkošana vakantajiem amatiem pašvaldībā un tās iestādēs, kas iesākts viņa laikā, tā "šo procesu pagriežot demokrātiskā virzienā". Turklāt "ar jaunās domes vadību darba stilu bijis neapmierināts ne viens vien darbinieks, kurš aizgājis vai no kura tā atbrīvojusies". To vidū M. Ozoliņš min bijušo izpilddirektori Salliju Ceriņu, kura nostrādājusi domē trīs mēnešus un "bijis īsts atradums" un pilnīgi apolitiska persona domē. Tāpat viņš pozitīvi raksturo salīdzinoši neilgi nostrādājušo Lēdurgas dendroparka vadītāju Lauru Rostoku, kura šajā īsajā periodā ieguldījusi lielu darbu, un viņai bijis pilns ar idejām parka turpmākai attīstībai. Vēl domnieks atzīmē pašvaldības SIA "Entalpija - 2" vadītāja maiņu, kas notikusi bez konkursa.

Pašvaldība: visu cilvēku pieņemšana amatos bijusi pamatota

Komentējot konkurenta un M. Ozoliņa izvirzītos apgalvojumus, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds savukārt sniedz šādu skaidrojumu: "Krimuldas novada jaunā sasaukuma dome vienmēr ir rīkojusi amatu konkursus atbilstoši normatīvajiem aktiem, domes iekšēji noteiktajai kārtībai un labās prakses principiem. Tomēr jāņem vērā, ka Raganā, kas ir novada centrs un kur atrodas dome, ir nedaudz vairāk par 1000 iedzīvotājiem, kas arī ierobežo cilvēku loku, kas piesakās uz amatiem. Tomēr līdz šim mums nav izveidojušās situācijas, kad kāda vakance paliktu nenokomplektēta atbilstošu pretendentu trūkuma dēļ.

Tajā pašā laikā mēs saglabājam augstas prasības šiem cilvēkiem kā profesionāļiem. Mums nav pieņemama politika amatos virzīt "savējos", bet izvēlamies pēc profesionālās pieredzes, kandidāta attieksmes, pašiniciatīvas un attīstības redzējuma. Šāda stratēģija nesusi rezultātus – ir sakārtota normatīvo aktu bāze, kas līdz šim bija atstāta novārtā, atrisināti daudzi saimnieciski jautājumi un samazināts komunālo maksātāju parādnieku skaits, kas nozīmē, ka nākotnē varētu parādīties līdzekļi, ko ieguldīt komunālās saimniecības sakārtošanā un uzlabošanā.

Pozitīvi vērtēju manas komandas uzsāktās aktivitātes ilgtermiņa novada stratēģijas izstrādē un tūrisma koncepta izveidē, veicinot tuvākajos gados novada izaugsmi un konkurētspēju ar citiem tuvējiem novadiem."

Uz jautājumu, kādēļ, piemēram, par pašvaldības izpilddirektora vakanci netika rīkots konkurss, kas gan nav obligāts pasākums, taču zināmā mērā liek plusu demokrātiskai videi pašvaldībā, Krimuldas mērs norāda, ka "likuma "Par pašvaldībām" 68. panta pirmā daļa paredz, ka pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Neskatoties uz to, ka nav jārīko amata konkurss, izskatījām visus kandidātus, kas bija pieteikušies uz izpilddirektora amatu iepriekšējos trīs domes rīkotajos konkursos. Atbilstošākie kandidāti tika uzrunāti par vēlmi turpināt pārrunas – daļa piekrita, bet citu atkrita, jo bija pagājis laiks un viņi vairs nevēlējās saistīt savu profesionālo darbību ar domi.

Laimonis Ozols bija viens no tiem kandidātiem, kas bija savulaik pieteicies uz šo vakanto amatu. No visiem kandidātiem viņa profesionālā darbība visvairāk atbilda izpilddirektora prasībām – iepriekš strādājis valsts pārvaldē kā iestādes vadītājs, viņam bija saimniecisko jautājumu risināšanas pieredze, labi pārzina normatīvos aktos u. tml. Kā svarīgu priekšrocību varam minēt viņa redzējumu par novada attīstību un labu pārvaldību, kas saskanēja ar mūsu vīziju.

Līdz ar to varam uzskatīt, ka tika novests līdz galam Mārtiņa Ozoliņa laikā izsludināto konkursu process uz izpilddirektora amatu, kas tika rīkoti trīs reizes."

Vēl M. Ozoliņš norāda, ka iepriekšējā izpilddirektore S. Ceriņa pēc iesnieguma uzrakstīšanas par darba attiecību pārtraukšanu esot palūgta pārrakstīt šo iesniegumu, norādot citu iemeslu tajā, nekā sākotnēji bija rakstījusi, kādēļ aiziet no darba.

Jautāts, cik patiess ir šāds apgalvojums, G. Grīnvalds teic, ka iepriekšējā izpilddirektore nebija ievērojusi lietvedības prasības un iesniegums nebija atbilstoši noformēts, tāpēc juridiski tas bijis jāpārtaisa.

Savukārt, lūgts skaidrot situāciju par Lēdurgas dendroparku, kādēļ pēc salīdzinoši īsa laika posma tajā tika nomainīta vadītāja un kādā kārtībā tas tika darīts, Krimuldas mērs teic, ka tas ir maldinošs apgalvojums: "Iepriekšējā vadītāja beidza darba attiecības, jo izvēlējās strādāt Siguldas mākslas skolā un viņai bija apgrūtinoša izbraukāšana no Siguldas uz Lēdurgu. Mēs vēl joprojām uzturam ar viņu labas attiecības, un viņa atbalsta mūsu ieceres dendroparka attīstīšanā.

Uz šo vakanci tika rīkots amata konkurss rudenī. Ilze Rubīna bija labākā iespējamā kandidāte šim amatam ar pieredzi ainavu veidošanā publiskiem un privātiem pasūtījumiem, izglītību Bulduru dārzkopības koledžā un LU ekonomikas un uzņēmējdarbības vadības fakultātē. Jau šobrīd viņas iniciatīvas tiek pozitīvi novērtētas gan ekspertu aprindās, gan arī domē – uzsākta dendroparka rekonstrukcijas parka izstrāde, piesaistīti atbalstītāji un tiek veiktas iestrādes normatīvo aktu bāzes sagatavošanā, bez kurām dendroparks nevarētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Uzskatu, ka viņa ir liels ieguvums Krimuldas novadam un tā attīstībai."

Un, visbeidzot, interesējoties par pašvaldības SIA "Entalpija - 2", kurai nu izvēlēts jauns vadītājs – Gatis Suķis, kurš pērn pašvaldību vēlēšanās arī balotējās no G. Grīnvalda pārstāvētā ZZS/"Reģionu alianses" apvienotā saraksta, kas sabiedrības acīs var radīt priekšstatu par "savējo bīdīšanu pareizajās vietās", kā tika izvēlēta viņa kandidatūra, vai tika izskatītas arī citas, un kādēļ bija jāmaina iestādes vadītājs, G. Grīnvalds apgalvo, ka arī uz šī uzņēmuma vadītāja vakanci tika rīkots konkurss, kurā pieteikušies vairāki pretendenti, "bet ar speciāli izveidotas komisijas lēmumu tika izvēlēts Gatis Suķis".

"Viņam bija visatbilstošākā profesionālā pieredze, jo līdz tam bija strādājis kompānijā "Latio" namu apsaimniekošanas jomā. Arī pārrunās viņš komisijai atstāja gādīga saimnieka iespaidu. Līdz ar to apšaubāms ir apgalvojums, ka viņš tika izvēlēts savas politiskās piederības dēļ," savu atbildi pamato domes priekšsēdētājs. "Uzskatām, ka viņš šajā īsajā laikā ir sevi pierādījis, jo būtiski samazinājies komunālo maksājumu parādnieku skaits, kas ir svarīgi, lai varētu rast investīcijas dzīves kvalitātes uzlabošanai novadā, jo bez iedzīvotāju laikus nomaksātajiem rēķiniem tas nebūtu iespējams."

Iepriekš:
Krimuldas mērs: Dažiem simpātijas pret veco domi traucē strādāt pašreizējai vadībai
Krimuldu turpmāk vadīs bijušais tieslietu ministrs; jaunajai vadībai izveidojusies visai izteikta opozīcija
Esošais Krimuldas mērs gatavojas darbam opozīcijā
Krimuldas novadā gaidāmas krasas pārmaiņas – koalīciju grib veidot bez pašreizējā mēra Ozoliņa
Noslēdzas otrais konkurss uz Krimuldas izpilddirektora vietu
Krimuldā joprojām izpilddirektora meklējumos
Iespējams, būs atkārtots konkurss uz Krimuldas izpilddirektora vietu
Jauna slota labāk slauka – izpilddirektoru maiņa Krimuldā