Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar izbijušo Ādažu domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku tiekamies Rīgas tirdzniecības centrā "Sky&More". Pusgadu mēra amatā pastrādājušais M. Sprindžuks dzīvo nevis dzimtajos Ādažos, bet Rīgas centrā un pusotru dienu pēc amata zaudēšanas atnācis uz "Sky&More" trenažieru zāli "izdzīt to draņķi ārā". Tepat "Čili Picā" arī pusdienojam.

Pēc lūzera M. Sprindžuks gan neizskatās – spoži baltā kreklā, "Tommy Hilfiger" rozā svīterī, nosvērts un pārliecināts. "Protams, ir rūgtums, nožēla par to situāciju, bet arī spīts un lepnums," viņš saka. Atbildi uz jautājumu, kas īsti notika Ādažos, kur koalīcija pati nogāza savu mēru, M. Sprindžuks sāk ar garu ievadu par to, kā viņš teju netīšām šajā amatā nokļuvis.

Kādreizējais Tautas partijas biedrs, kurš bija ticis līdz premjerministra Andra Šķēles biroja vadītāja postenim, pēdējos gados darbojās biznesā, konsultējot Austrumeiropas un bijušās PSRS valstis publiskās pārvaldes jautājumos. Mērķa atgriezties politikā nav bijis, līdz pērn pirms pašvaldību vēlēšanām viņu Moldovā sasniedzis Carnikavas novada priekšnieces Daigas Jurēvicas zvans, aicinot kandidēt Ādažos ZZS sarakstā, jo partijai "vajag labo tēlu".

"Sākumā teicu nē, bet vēlāk, tā kā biju piekusis no dauzīšanās pa pasauli un gribējās biežāk redzēt savus bērnus, samērā vieglprātīgi pateicu – O.K., ielieciet sarakstā, tad domāsim." Pat kampaņā lāgā nav piedalījies, bet iepriekšējā atpazīstamība nodrošinājusi, ka ievēlēts. Kopējie rezultāti liecināja, ka iepriekš četrus sasaukumus valdījušajai "Reģionu aliansei" ir mazākums, un pēcvēlēšanu pirmdienas vakarā M. Sprindžukam sagādāts nākamais pārsteigums. "Man teica – tev jābūt [pulksten] piecos, tiekamies! Labi, atbraucu, pie gara galda sēž cilvēki, kurus lielākoties redzu pirmoreiz mūžā. Tās bija [Ādažos ievēlētās] mazās partijas – TB/LNNK, SC, "Vienotība", "Sadarbība" un ZZS. Koalīcijas līgums jau galdā, Māri, tu mums deri, būsi mērs! Mums ir balsis – dragājam! Tas bija tik vienkārši, kā es stāstu."

Kaut apzinājies risku vadīt piecas tik atšķirīgas partijas, kuru galvenais vienojošais elements ir protests pret līdzšinējo kārtību, tomēr bezpartijiskais M. Sprindžuks to uzņēmies, jo "atpakaļceļa vairs nav". "Sākumā gāja labi, visi man uzticējās, skatījās mutē. Kaut kādā ziņā es ar savu pieredzi publiskajā sektorā biju interesants – biju strādājis ministrijās, Saeimā par deputātu sēdējis un citas valstis konsultējis." Uz rudens pusi parādījušās domstarpības, kuru iemesls bijis M. Sprindžuka un koalīcijas biedru atšķirīgais darbības stils. Koalīcija uzskatījusi, ka balsu vairākums ļauj visus lēmumus pieņemt ātri ("beidzam čakarēties, cērtam galvas, liekam savus cilvēkus kapitālsabiedrībās!"), kamēr M. Sprindžuks gribējis labu pārvaldību kā mācību grāmatās – izmaiņas ieviest caur mērķtiecīgu reorganizāciju, viedokļu saskaņošanu, caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu, kurā piedalās arī opozīcija.

"Jo tālāk, jo palika trakāk. Tika iekarota iepirkumu komisija, nomainīti cilvēki. Ādaži Latvijas mērogam ir bagāta pašvaldība, pieauga interese par saimnieciskām lietām. Katrā koalīcijas sēdē man nācās teikt, ka es to nedarīšu, tas nav pareizi. Teicu – uzticieties, dabūšu rezultātu, bet caur to procesu, ko esmu sācis, mērķu sasniegšanu caur budžetu. Beigās uz mani izdarīja reālu spiedienu. Notika kaut kādas garāžas sanāksmes, kurās savācās visi bez Sprindžuka un pieņēma lēmumus, atnāca uz koalīcijas sēdi un noformulēja, kas jāizdara. Pazuda jebkāda veida caurspīdīgums, un aizgāja balsošanas mašīna. Man kā domes priekšsēdētājam tas kļuva nepanesami."

M. Sprindžuks sācis sarunas ar "Reģionu aliansi" par jaunas koalīcijas izveidi, ko līdzšinējie sabiedrotie "izspēlēja kā pēdējo kārti", lai tiktu no viņa vaļā. 28. janvārī viņu no domes priekšsēdētāja krēsla gāza un tās pašas partijas ievēlēja amatā Normundu Zviedri no "Vienotības". "Manuprāt, tas veidojums, kas palicis pāri, neizturēs pat pusgadu. Iekšējās pretrunas nekur nepazūd." Lai nopelnītu maizi, M. Sprindžuks plāno atgriezties savā konsultāciju biznesā, bet pašvaldības deputāta mandātu nenoliks. "Mācība ir viena – politikā jāiet ar komandu, kurai ir vērtību līdzība, daudzmaz samērojama izglītība."

"Lielus sliktus darbus" pie varas tikušie nav paguvuši sastrādāt, un arī par "sīkajām rebēm" M. Sprindžuks stāsta negribīgi, jo "Ādažiem tas godu nedara". Kad neatlaižos, viņš piemēram min nupat notikušu iepirkumu domes telpu uzkopšanas pakalpojumiem, kurā uzvarējis pašvaldībai piederošais "Ādažu namsaimnieks" kopā ar apakšuzņēmumu, kas vēl nesen piederēja domes priekšsēdētāja vietniekam. "Vistrakākais, ka mans vietnieks pats ir komisijas loceklis, kas balso par to." Vietnieku Sprindžuks vārdā nesauc, bet acīmredzot runa ir par Uģi Dambi no ZZS saraksta. Pašam veltītos pārmetumus, ka "kanalizācijas caurules saplānotas puskilometra attālumā no tēva zemesgabala", viņš sauc par "safabricētiem stāstiem".

Vai Ādažu domē ir jūtama Baltezera villu īpašnieku, ietekmīgu biznesa ļaužu ietekme? "Tas, ka bizness spiež uz pašvaldību, ir loģiski. Viņi mēģinās pa logu, pa durvīm iekāpt, lai tiktu pie pasūtījumiem. Jautājums, kādu pārvaldību radām, – saprotamus spēles noteikumus vai nesaprotamus," valsts pārvaldi ASV studējušais M. Sprindžuks atkal atbild kā no grāmatas. Ādažu dienaskārtību, viņaprāt, pamatā nosaka tie, kas te dzīvo paaudzēs.

Ādaži ir viens no Pierīgas novadiem, kuros iepretim pārējai Latvijai iedzīvotāju skaits palielinās, – kopš 80. gadiem trīs reizes. Cilvēki no reģioniem, kuri atrod darbu Rīgā (un arī paši rīdzinieki), apmetas galvaspilsētas tuvumā, kur ir lētāk dzīvot un ērtāk izskolot bērnus. Te pašvaldībā lauza galvu nevis par pustukšām skolām, bet kā tās paplašināt. Jautājumu, kā Ādaži tiek galā ar iedzīvotāju pieplūdumu, M. Sprindžuks, kurš savulaik strādājis pie pirmā Nacionālā attīstības plāna, plaši izvērš stāstā par neesošo valsts reģionālo politiku, kas problēmu izraisījusi.

Viņš kritizē konceptu "9+21", kas paģērē, ka visas Latvijas attīstību nodrošinās resursu koncentrācija lielākajās pilsētās jeb attīstības centros. Viņaprāt, daļa no bijušajiem rajonu centriem ir stagnējoši administratīvie veidojumi bez izaugsmes potenciāla. "Reģionālajā politikā atkal dominē politiskā dalīšana, nevis ekonomiskā loģika. Attīstības centriem jābalstās uz salīdzinošām priekšrocībām – infrastruktūru, dabas resursiem vai cilvēkiem. Attīstību nosaka ekonomiskie, nevis vēsturiskie faktori – tas, ka viduslaikos tur bijusi pilsēta."

Kā uzskata M. Sprindžuks, Latvija savas priekšrocības un milzīgos resursus – zemi, mežus, kūdru, ostas – joprojām jēdzīgi neizmanto. "Principā jau resursi ir reģionos, Rīga ir tikai servisa vieta. Ja nespējam izdomāt, kur pielikt stimulus, lai izrāviens reģionos notiek, nu cik tad ilgi cilvēks tur mocīsies," secina M. Sprindžuks. "Dāvinātās ES naudas sadale iet šķībi, greizi" – vietām būvē strūklakas, bet tam, lai uztaisītu ceļu uz kūdras purvu un liktu lietā šo resursu, "pietrūkst prāta un naudas". "Nespējam noformulēt nacionālos projektus vai virzienus, kas būtu stimuls biznesam."

Atgriezties nacionālajā politikā M. Sprindžukam nav vilinājuma – "pēdējos gados vairs neskatos "Panorāmu", man tas azarts zudis", kaut gan tas "ir jautājums par komandu un ideoloģiju". Viņš cer, ka politikā iesaistīsies vairāk jaunu cilvēku, kas līdz šim "stāvējuši malā un besījušies, ka valsts nepareizi dara". "Tagad ir vēlēšanu gads, un gribētos, ka latvieši var."

Darbība nacionālajā politikā M. Sprindžukam beidzās līdzīgi kā Ādažos. Viņš bija viens no trim TP biedriem, kam 2007. gadā pietika drosmes pacelt roku pret Andri Šķēli, kad tas negaidīti izprovocēja kongresa balsojumu par savu palikšanu partijā. Par spīti tam, joprojām "lai kur es pagriežos, visur mani uzskata par Šķēles pārstāvi", M. Sprindžuks iesmejas. Savu "jauna puikas" pieredzi TP viņš uzskata par labu skolu, "arī tam, kā nevajag darīt". Noskatīties, kā "spēcīgā komanda degradējas", bijis emocionāli sāpīgi: "Tu ļoti tici kaut kam un tad redzi, ka tas iet šķērsu, vēl mēģini pretoties, bet esi par vāju."

"Ādažu process savā ziņā ir iekāpšana tai pašā upē, tikai citos apstākļos. Bet es esmu tas pats, nevaru sevi izmainīt. Man ir tāda kā misija – ja Dievs ir iedevis kaut kādu izglītību un saprašanu, tev dzīvē ar to jāstrādā."