Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par tautas vēlētu prezidentu ir runāts juridiski: vai tādam prezidentam būtu jādod lielākas pilnvaras? Vai tautas vēlētam prezidentam ir lielāka ietekme uz Saeimu un valdību?

Vai tautas vēlēts prezidents būs tas, kas valstī īstenos stingrās rokas politiku? Par šiem un citiem jautājumiem Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas studentu korporāciju Prezidiju konvents aicina uz diskusiju "Tautas vēlēts prezidents – ieguvumi un riski".

Ievadvārdus teiks LU rektors Mārcis Auziņš, diskusijā piedalās dažādu jomu pārstāvji, tostarp LU Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, sociologs Arnis Kaktiņš, politoloģe Ilga Kreituse, Saeimas deputāts Valdis Liepiņš, Tiesībsargs Juris Jansons, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, profesors Ringolds Balodis u. c.

"Diskusija par tautas vēlētu prezidentu nav jauna Latvijā, jo jau Latvijas Republikas Satversmes projekts, kas tapa valsts veidošanas sākumā, paredzēja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu. Tā ir politiska izšķiršanās, vai Valsts prezidentu ievēl tauta vai tomēr to dara Saeimas deputāti. Demokrātiskās valstīs ir iespējams viens vai otrs variants – tā ir tikai tautas izšķiršanās, kā to labāk darīt mūsu valstī," uzsver diskusijas rīkotāji.

Diskusija "Tautas vēlēts prezidents – ieguvumi un riski" notiks 29. oktobrī LU Juridiskās fakultātes konferenču zālē Raiņa bulvarī 19, 1. stāvā. Diskusijas sākums – pulksten 16. Piedalīties aicināti visi interesenti un preses pārstāvji. Pasākumu rīko LU Juridiskā fakultāte un biedrība "Studentu korporācija "Fraternitas Arctica"".

Diskusijā tiks runāts par to, kāds patlaban ir atbalsts tautas vēlēta prezidenta idejai un kā tas ir mainījies kopš 1999. gada, kāda sabiedrības attieksme pret autoritārismu – t. i., "stingru līderi ar plašām pilnvarām", par uzticēšanās līmeni prezidentūrai salīdzinājumā ar citām svarīgākajām valsts institūcijām un prezidenta personības faktors – dažādu prezidentu darbības vērtējumi un to izmaiņas to prezidentūru laikā.

Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikas Satversmē. Tapšanas problemātika un grozīšanas mēģinājumi

1. Latvijas Republikas Satversmes projekts paredzēja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu.

2. Satversmes Sapulcē nevienam no politiskiem spēkiem – ne t. s. pilsonisko partiju (galvenokārt – "Zemnieku savienības") pārstāvjiem, ne t. s. kreisajiem (galvenokārt – sociāldemokrātiem) – nebija pārsvara.

3. Pilsoniskās partijas atbalstīja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu. "Kreisie" uzskatīja, ka vēlēts Valsts prezidenta institūts Latvijai kā demokrātiskai republikai vispār ir lieks. Tāpēc turpmāko politisko procesu noteica spēja iet uz kompromisiem.

4. Par vēsturisku kļuva Oto Nonāca priekšlikums: "Valsts prezidentu ievēl Saeima uz 3 gadiem". Tomēr arī šī Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība trešajā lasījumu tika atbalstīta tikai ar trīs balsu vairākumu.

5. Jau 1926.–1927. gadā publiski sāka izskanēt viedokļi par nepieciešamību grozīt Satversmi. Neapmierinātība ar Satversmē noteikto valsts politisko modeli strauji pieauga pasaules ekonomiskās krīzes gados, kas smagi skāra arī Latviju. Par vēsturiski "spārnotu" kļuva Arveda Berga sauklis "Satversme neiet".

6. 1933. gada 3. novembrī "Zemnieku savienība" Saeimā iesniedza plašu Satversmes grozījumu projektu. Tostarp tika paredzēts ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu.

7. 1934. gada 8. maijā 2. lasījumā tika pieņemts: "Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās" (62 balsis par, 27 balsis pret). 3. lasījums nenotika, jo 15. maijā notika valsts apvērsums un pati Saeima tika "patriekta".

8. 1993. gada 6. maijā atjaunotajā Saeimā izskanēja aicinājums pabeigt pirmskara pēdējās Saeimas darbus, t. i., izdarīt Satversmē grozījumus, kas dotu tautai tiesības pašai ievēlēt savu Valsts prezidentu. Priekšlikums netika atbalstīts. Tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu Satversmē joprojām neatbalsta Saeimas deputātu vairākums.