A. Lielmežs, kurš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieks, Mālpils domē darbojas no 1977. gada, un arī šajās pašvaldību vēlēšanās viņa pārstāvētā vēlētāju apvienība ieguva pārliecinošu vietējo vēlētāju atbalstu. Intervijā aģentūrai LETA Mālpils mērs atklāj, ka, viņaprāt, Latvijā cenšas normatīvajos aktos aprakstīt katru cilvēka soli, kā viņam šajā pasaulē ir jādzīvo, kas ir zināmā pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartu: "Mūsu Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka pašvaldības drīkst darīt tikai to, kas ir noteikts ārējā normatīvajā dokumentā. Rīcības brīvība pašvaldībai lemt konkrētajās dzīves situācijās faktiski paiet otrajā plānā."
Tāpēc vietvarām esot vajadzīgs birokrātiskais aparāts, jāalgo daudz juristu, lai netiktu pārkāpti kādi ārējie normatīvie dokumenti. "Viss jau būtu labi, ja tie ārējie normatīvie dokumenti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu saskaņoti ar finanšu resursiem, lai visas prasības būtu ar finansiālu nodrošinājumu un lai normatīvie dokumenti nebūtu pretrunā viens ar otru," teic politiķis.
Lai pašvaldība, pildot savas funkcijas, nekļūdītos, esot vairāk jāskatās uz juristiem, nevis uz politiķiem. "Manuprāt, ar šādu pieeju mēs neesam tālu no padomju laika izpildkomitejām, kas tika likvidētas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Tad jau vairs nav vajadzīgi pašvaldību deputāti. Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nav divu vienādu pašvaldību, katrai ir savas tradīcijas, savas īpatnības, prasības un savas pieejas. Noreglamentēt pašvaldību darbību no augšas nav iespējams, bet mēs cenšamies katru situāciju aprakstīt ar ārējo normatīvo dokumentu, kuri tiek grozīti un papildināti. Tāpēc ir grūti strādāt," pārliecināts pieredzējušais vietvaldis.
Iepriekš:
Mālpils mērs: "Nebūtu Pašvaldību savienības, tad mums vispār pārietu pāri"
Krimuldas mērs: Jaunais VARAM ministrs ir jāizraugās no pašvaldību vadītāju loka