LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrības valdes priekšsēdētājs un Stopiņu novada domes deputāts Aldis Grunde uzskata, ka jautājums par A. Žagara atlaišanu ir nevajadzīgi politizēts, un publiskajā telpā cirkulē ļoti daudz puspatiesību. "Par to, vai bija pareizi atlaist Jaunzemi-Grendi, es komentēt īsti negribētu. Tā jau ir politika, lai gan viņa bija vienīgā ministre, kas arī uzklausīja mūsu problēmas, jo arodbiedrības konflikts ar operas direktoru ilgst jau vairāk nekā desmit gadus," teic A. Grunde. Viņš informē, ka pēdējo desmit gadu laikā ir pieteikti trīs "baltā nama" darbinieku streiki, kā arī norit divas tiesvedības. Vienā tiesā, pēc A. Grundes teiktā, arodbiedrība uzvarējusi, bet otra vēl norisinās. "Protams, formāli jau mēs tiesājamies pret operu, bet praktiski esam pret Žagara lēmumiem, jo viņš ir, nu jau bija, šīs valsts kapitālsabiedrības vadītājs," uzsver arodbiedrības vadītājs.
Viena no lietām, kas jau sen neapmierinot operā strādājošos, ir regulārā bijušā direktora prombūtne. A. Grunde uzsver, ka direktors biežāk nebijis, nekā bijis darbā. Tas savukārt nopietni apgrūtinājis lēmumu pieņemšanu. Arī problēmas nevarot izrunāt ar tādu cilvēku, kurš darbā nav. "Tāpat mūs aizskāra Žagara publiskie izteikumi, ka orķestra dalībnieki un koristi ir neveiksminieki, jo neesot tik izcili, lai kļūtu par solistiem. Labs darba devējs tā nekad neizteiktos," ar sarūgtinājumu secina A. Grunde, norādot, ka arodbiedrības uzdevums ir iestāties par tās biedru tiesībām, tādēļ mirklī, kad sapratuši, ka ar direktoru to atrisināt neizdosies, sūtījuši vēstuli ministrei, sūdzoties par A. Žagara vadības stilu.
"A. Žagara vadības stils nav mainījies. Arvien turpinās necienīgā izturēšanās pret solistiem un kora māksliniekiem. A. Žagars izmanto un pieļauj LNO administrācijas attiecībās ar LNO māksliniekiem "mobingu" un "bosingu", proti, darba līgumi netiek slēgti pēc vienotiem principiem – terminēto un neterminēto līgumu slēgšana notiek pēc A. Žagara vienpersoniskiem un subjektīviem apsvērumiem; vokālo nodarbību pieejamība netiek nodrošināta visiem pēc vienādiem kritērijiem, bet gan atbilstoši A. Žagara personiskām simpātijām; lomu sadale notiek pēc A. Žagara subjektīviem apsvērumiem un personiskām simpātijām; disciplinārie sodi tiek izmantoti kā ietekmēšanas līdzeklis; kā sistēma tiek izmantoti atlaišanas draudi situācijās, kad darbinieks labprātīgi nepiekrīt algas samazinājumam vai citiem rīkojumiem un/vai lēmumiem, kas nav viņa interesēs; nav nodrošināti pienācīgi darba apstākļi kora māksliniekiem (vietas ģērbtuvēs); neskatoties uz finanšu trūkumu tiek palielināts administratīvais aparāts (ieviests kora administratora amats) u.c.
Netiek risināti jautājumi, kas attiecas uz mākslinieku darba samaksu viesizrāžu laikā (honorāri kora un orķestra māksliniekiem). Viesizrāžu laikā gan 2011. gadā Spānijā, gan 2013. gadā Krievijas Federācijā Maskavā sarunās ar attiecīgās valsts māksliniekiem tika konstatēts, ka šo valstu mākslinieki viesizrāžu laikā saņem ne tikai konstantās algu likmes un komandējuma dienas naudas, bet arī honorārus par katru izrādi. LNO šādu apmaksas kārtību neparedz. Līdz ar to ekonomiski šādas viesizrādes nav izdevīgas, jo dienas naudas nesedz izdevumus," šī gada augustā adresētajā vēstulē kultūras ministrei raksta arodbiedrība. No saviem vārdiem A. Grunde nav gatavs atkāpties arī pašlaik, jo nekas neesot mainījies.
Piebilstams, ka jau pērn (janvāris–maijs) Latvijas Nacionālās operas skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un Latvijas Nacionālās operas Simfoniskā orķestra arodbiedrība izteica savu prasību par Andreja Žagara atcelšanu no valdes locekļa amata. Šī gada vasarī organizācijas savas prasības atkārtoja.
Iepriekš:
Atklāta vēstule kultūras ministrei: Operas vadība un Labklājības ministrija nedzird vai negrib sadzirdēt