Tā kā interviju "Rīgas Apriņķa Avīze" piesaka negaidīti, jaunais novada domes galva sagaida, tērpies ērtā vasaras kreklā un bez kaklasaites. Ārā valda vasaras tveice, bet domes darbiniekus veldzē kondicionieris ēkas foajē. Daži jautājumi jaunā deputātu sasaukuma dienaskārtībā ir divtik karsti nekā temperatūra aiz loga, atzīst A. Nalivaiko.
– Esat iekārtojies mēra kabinetā Inčukalnā, bet vai ir izvēlēts jaunais Vangažu pilsētas pārvaldnieks?
– Ar domes lēmumu 1. augustā savus pienākumus tur sāks pildīt Juris Jakubovskis, Vangažu pilsētas iedzīvotājs. Viņš tika izvēlēts konkursa ceļā no vairākiem kandidātiem. Iepriekš viņš strādājis par ražošanas inženieri, nodarbojies arī ar privāto biznesu.
– Vai esat viņam devis kādus padomus, ņemot vērā jūsu pieredzi Vangažu pārvaldē?
– Esam tikušies pāris reižu, izrunājuši [pārvaldnieka] pamatfunkcijas. Izvēloties pārvaldnieku, konkursā bija noteikums, ka pretendentam jābūt pieredzei administratīvajā un pašvaldības darbā, un viņam tā ir, jo savulaik bijis Vangažu domes deputāts.
– Vai, jūsuprāt, Vangaži tagad būs drošās rokās?
– Strādāsim un attīstīsimies. Tajās iespēju robežās, ko mums atļauj budžets.
– Interneta portālos pamanīju smieklīgu komentāru, ka līdz ar jūsu nokļūšanu mēra amatā, Vangaži esot okupējuši Inčukalnu.
– Es negribētu tā teikt. Ir bijušās vēlēšanas. Cilvēki ir izteikuši savas vēlmes ar biļeteniem, ievēlējuši deputātus, kas veido domi.
– Vai nesanāk tā, ka Vangaži pēc novadu reformas drīzāk ir novada centrs, nevis Inčukalns, jo Vangažos ir vairāk iedzīvotāju?
– Inčukalna novads pēc reformas izveidojies nedaudz kuriozs. Visur novadi veidojās ap centriem – lauku reģionu pievienojot pilsētām. Unikāli, ka Vangažus, pilsētu, pievienoja Inčukalna pagastam.
– Vai neesat iecerējis kā mērs pārcelt novada administratīvo centru uz Vangažiem?
– It kā nav par to pašlaik domāts. Pārmaiņām jābūt dabiskām, uzspiest neko nevajag. Pat ja tam būtu savi plusi. Un noteikti ir arī savi mīnusi.
– Kādu atzīmi jūs liktu savam priekšgājējam ilggadējam Inčukalna mēram Arvīdam Blauam ("Vienotība")?
– Nekad nekas nevar būt ideāli. Ja būtu desmitnieks, vairs nebūtu, uz ko tiekties. Tad man nebūtu te darba (smejas). Blaus ir ielicis daudz enerģijas, darba un pieredzes pašvaldības attīstībā, cik to ļāvis izdzīvošanas budžets. Inčukalnā krīzes gados, lai gan budžets neļāva attīstīties, ar struktūrfondu palīdzību šo un to esam attīstījuši. Esam parūpējušies par gājēju drošības infrastruktūru Gaujas un Inčukalna ciematos, renovējuši Inčukalna pamatskolu un Vangažu vidusskolu. Esam uzstādījuši 485 modernas diožu laternas visā novadā. Esam noasfaltējuši ceļus Inčukalnā un Gaujā. Vangažos sakārtota ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra.
Tagad sāksim darboties arī Inčukalnā, kur trases ir morāli novecojušas un nespēj nodrošināt ūdens kvalitāti. Inčukalnā ūdens kvalitāte ir pat nedaudz labāka, bet Gaujas ciematā – ļoti slikta. Nemaz nerunājot par lietošanu uzturā, arī sadzīves tehnika ļoti cieš no šāda ūdens.
– Jūs izvairījāties no atbildes par Blaua kunga vērtējumu.
– (Smejas.) Nav skola, negribētu vērtēt. Mēs runājām par darbiem, un no tā var secināt, ka paveikts ir daudz.
– Tātad – "izcili" nav. Varbūt "teicami" vai "labi"?
– Vienmēr ir, ko darīt.
– Kāds ir jaunā domes sasaukuma noskaņojums? Vai deputāti ir kašķīgi? Iznāk, ka Blaus arī šobrīd ir opozīcijā.
– Tā ir apstākļu sakritība, ka Blaus ir opozīcijā. Es ceru, ka opozīcija būs konstruktīva, nevis radikāla, un uz lietišķiem lēmumiem skatīsies saimnieciski. Tie jārisina pēc būtības. Deputātiem radikāli nostāties pret saviem iedzīvotājiem būtu nepareizi.
– Jums nav augstākās izglītības – Centrālās velēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka 1981. gadā esat absolvējis Malnavas sovhoztehnikumu tehniķa mehāniķa specialitātē.
– Es laikam vēlējos strādāt un sevi pilnveidot dzīvē. Maksimāli daudz laika veltīju pašizglītošanai, jo esmu vienmēr bijis aktīvs un ieinteresēts darboties. Kad atnācu pēc armijas, 80. gados, gribējās kaut ko vairāk darīt, tad nāca 90. gadi, kad sāku nodarboties ar uzņēmējdarbību, un laiku studijām netērēju.
Joprojām cenšos neko nepalaist garām, sekoju līdzi savām interesēm – likumdošanai, finansēm, ekonomikai, tehnikai. Izglītības papīriņa man nekad nav pietrūcis, turklāt 90. gados tas nebija tik aktuāls, kāds kļuvis tagad. Savos gados man biežāk nākas pielietot pieredzi un praksi.
– Kādas ir jūsu domas par vairāk nekā 20 miljonus latu vērto sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu, kas virzās klupdams krizdams?
– Tas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts, viens no lielākajiem Latvijā...
– Un viens no neveiksmīgākajiem.
– Es negribētu tā teikt, jo tam vēl ir laiks līdz 2015. gadam. Nežēlīgi, mērķtiecīgi jāstrādā pie šī projekta, valdībai ir jāizdara viss, nevis jādiskutē bez pievienotās vērtības. Pašlaik bišķiņ par vārgu pie tā darbojas – vajag lielāku kontroli un uzraudzību. Citādi zaudētājos paliks gan valsts, gan sabiedrība, gan vide. Diez vai mēs vēlreiz tik vienkārši dabūsim tādus līdzekļus no Eiropas Savienības.
– Cik nopietni jūs skatāties uz pētnieku draudiem dabai un cilvēkiem, gudronam izplatoties un virzoties pazemē?
– Zinātnieki izpētījuši, ka uz Inčukalna pusi tas neplūst, bet uz Gaujas upi Garkalnes virzienā gan. Ja tā ir problēma, tā ir jārisina. Un tagad ir tāda iespēja. Ja ne, kādam būs jāuzņemas atbildība.
– Nedaudz vairāk par gadu novadā kārtību uzrauga pašvaldības policija. Kādi rezultāti?
– Izveidojusies laba sadarbība, policija savus pienākumus veic apzinīgi, risina jautājumus radoši. Sabiedrībā nav lielu sūdzību. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana, jauniešu uzmanīšana, vides uzturēšanas kontrolēšana: atkritumu konteineri, informatīvās plāksnītes. Pakalpojums nav lēts, bet mums nav cita ceļa. Ja Valsts policija to nedara, mums cita instrumenta nav kā pašvaldības policija.
– Vai uz ielām kļuvis drošāk?
– Domāju, ka jā. Cilvēki redz, ka policija kursē pa ielām, uzrauga. Agrāk iedzīvotājiem bija grūtāk vērsties pēc palīdzības, jo Valsts policija ne vienmēr uz izsaukumiem reaģēja, bet tagad tiek reaģēts ātri. Biežākie izsaukumu iemesli ir trokšņošana, ģimenes strīdi. Uzskatu, ka valstij vajadzētu pārdalīt naudiņu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu nododot pašvaldības rokās.
– Neraugoties uz vasaras tveici, apkures sezona tuvojas. Kāds ir katlumāju stāvoklis ciematos?
– Šī jautājuma risināšana ir dubultā karstāka par temperatūru aiz loga. Intensīvi meklējam risinājumus, lai izietu no krīzes situācijas, kurā esam nokļuvuši. Negribētu skriet laikam pa priekšu, minot, kā to atrisināsim. Lielākās problēmas ir Inčukalna un Gaujas ciematos, kā arī Kārļzemniekos. Katlu mājas ir aizslēgtas un palikušas bez pārvaldītājiem. Jāpieņem radikāli mēri, lai siltums, apkures sezonai sākoties, būtu. Mēģināsim katlu mājas sagatavot tā, lai tās varētu izmantot. Tajās iepriekš nekas nav ieguldīts ar skatu uz nākotni, bet tikai ekspluatēts – šogad nokurinājām, un labi. Pie nākamās struktūrfondu naudas piešķiršanas varētu startēt ar projektu, lai apkures joma atgrieztos 21. gadsimta līmenī.
Pakalpojumu sniedza trešās personas no malas, un nelaimīgā kārtā neviena no tām nav vēlējusies ieguldīt savus līdzekļus. Arī iedzīvotājiem jāsāk domāt par savu dzīvojamo fondu. Pašlaik ar māju siltināšanu nevedas – novadā nav renovēta neviena padomju laika daudzdzīvokļu ēka. Daļa iedzīvotāju grib, bet neviens apsaimniekotājs nav bijis tik aktīvs un spēcīgs, lai to uzņemtos. Naudas trūkums, kredīti, saistības – iedzīvotāji baidās.
– Inčukalns neatrodas tuvajā Pierīgā, tomēr arī jūsu novadā par būvniecības bumu liecina tukšas ēkas. Vai tās nav potenciālie grausti?
– Varētu būt, bet pašvaldība neko nevar pasākt. Lielākajai daļai ēku ir saimnieki, kas tās pieskata. Dažas ēkas pieder bankām, un ar tām varētu būt problēmas. Vangažos ir kāda bezsaimnieka ēka, bet bankas tā ne okei attiecas pret savu saistību pildīšanu. Masīvi šī problēma gan neizpaužas.
– Kā pēc krīzes klājas novada lielajiem uzņēmumiem?
– Lielie kokrūpnieki strādā kā strādājuši. Novadā ienācis granulu ražotājs "Graanul Pellets", kas strauji attīstās. Lielāko uzņēmumu vidū vēl ir zāģmateriālu ražotājs "Swedwood", "Rettenmeier Baltic Timber", logu ražotājs logu un durvju ražotājs "Vintekss", Eiropas nozīmes zvērādu uzņēmums "Gauja AB", būvmateriālu ražotājs "Izoterms", asfaltbetona ražotājs "Binders" un citi.
– Atjautības jautājums: kurā gadā pirmo reizi avotos minēts Inčukalns?
– Pirms vairāk nekā 700 gadiem, man liekas, vai 750?
– Inčukalnam šogad ir 577. gadskārta, pirmo reizi Hincenberga avotos minēts 1436.
– Ļoti tuvu biju! (Smejas.)
Iepriekš:
Par jauno Inčukalna mēru kļūst Vangažu pilsētas pārvaldnieks Nalivaiko; Blaus: "Esam atstāti kapitālā opozīcijā"
Blaus: "Neesmu no kritizētājiem"
Jaunais Ķekavas mērs: "Komandas gars jāceļ no jauna!"