Ungārijas vēstnieks Latvijā uzsver: kopš 2012. gada 1. janvāra spēkā esošajā valsts pamatlikumā paustās vērtības nav pretrunā ar demokrātiskas sabiedrības un valsts pamatprincipiem.
Jūsu Ekselence, intervijā «Latvijas Avīzei» šā gada janvārī uzsvērāt diskusijas nepieciešamību, sacījāt – svarīgi detalizēti izprast, ko tieši Eiropas Komisija vēlas, lai Ungārija maina jaunajā konstitūcijā. Jau tad ritēja [Ungārijas Ministru prezidenta] Orbana kunga sarunas ar [Eiropas Komisijas priekšsēdētāju] Barrozu kungu. Vai kopš tā laika kas liecina par zināmu progresu, iespēju vienoties?
Vispirms man jāpiebilst, ka problēma nav tik daudz konstitūcijā...
...cik virknē konstitucionālu likumu...
Jā, bāzes likumu. Eiropas Komisijai ir trīs svarīgi iebildumi. Pirmais – bažas par centrālās bankas neatkarību, jo tās lēmējiestādē ir pārstāvēta valdība. Valdības pārstāvis no Finanšu ministrijas bez balsstiesībām drīkst apmeklēt bankas valdes sēdes. Iebildums ir arī par to, ka bankas vadītājam jāzvēr, ka ievēros Konstitūciju un likumus. Ungārijā ir pieņemts, ka valsts bankas galva ir tāds pats ierēdnis kā pārējie un viņam gluži tāpat un jāapliecina lojalitāte.
EK zvēresta tekstu dēvē par «problemātisku».
Tas ir diskutējams jautājums. Bet Ungārijā ir šaubas, vai vienam valsts ierēdnim jābūt izņēmumam – tādam, kam nebūtu jāapliecina uzticība valstij un pamatlikumam. Taču, protams, mēs varam apsvērt jebkuras izmaiņas [likumos], jo Ungārija ir Eiropas Savienības daļa. Vēl viens iebildums – bankas prezidenta alga...
Tās aprēķināšanas mehānisms...
Tieši tā. Ungārijā algas ierobežojumi arvien ir bijuši gan vēstniekiem, gan ministriem, gan premjerministram - visām valsts amatpersonām, izņemot – līdz šim – bankas vadītāju.
Nākamais jautājums ir likums par tiesnešu pensionēšanās vecumu. Līdz jaunā likuma pieņemšanai vispārējais pensionēšanās vecums bija 65 gadi. Tagad tas ir 62. Tās ir visaptverošas izmaiņas. 62 gadu vecums attiecas gan uz tiem, kas agrāk varēja iet pensijā 57 gadu vecumā, gan tiem kuru, kuru pensionēšanās vecums – kā tiesnešiem – bija lielāks. Taču viens no izņēmumiem joprojām ir konstitucionālās tiesas tiesneši, kas var pensionēties 70 gadu vecumā. Likums arī nosaka pakāpenisku vispārējā pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem. Tiesnešiem, policistiem – visiem. Bet, ja tiesnesis šajā vecumā negrib beigt darba dzīvi, pārejas risinājums varētu būt – ja viņš to pieprasa – atļaut viņam turpināt darbu.
Trešais lielais Komisijas iebildums ir datu aizsardzības iestāde. Atšķirībā no Latvijas, kur ir viens tiesībsargs, Ungārijā bija atsevišķi tiesībsargi, tajā skaitā – arī datu aizsardzības. Tagad nolemts datu aizsardzību uzticēt nevis tiesībsargam, bet īpašai iestādei – līdzīgi kā tas ir Latvijā. Jautājums – vai šī iestāde ir pietiekami neatkarīga. Tas spriežams pēc likumiem, kas regulē tās darbību, un mēs esam pārliecināti, ka šī iestāde ir pilnīgi neatkarīga no valdības. Taču mums Komisija, protams, jāpārliecina. Turpinās Ungārijas valdības un Eiropas Komisijas dialogs un ceru, ka visas domstarpības atrisināsim.
Diskusijas turpinās, bet vienošanos tuvumu pagaidām nemana?
Pagaidām ne.
Tikko minētie ir iebildumi, par kuriem, šķiet, zina visi, bet ne mazums pārmetumu ir arī tādi, kas balstās to iztecēju dzirdētos viedokļos, nevis pirmavotu iepazīšanā. Kas, jūsuprāt, ir visnepamatotākā kritika, ko esat dzirdējis?
Ir kritizēts konstitūcijas ievads. Tas nav nekas cits kā tautas ticības apliecinājums, ungāru vēstījums par sevi, savām vērtībām. Ir kritizēts arī likums par valsts parādu. Lai arī Ungārija pirmā to iestrādājusi konstitūcijā, tagad vairākās Eiropas valstis mūsu piemēram grib sekot. Diskusijas par to ir arī Latvijā.
Norma, kas neļauj palielināt valsts parādu.
Ne rikai palielināt. Kamēr valsts parāds ir lielāks nekā puse no iekšzemes kopprodukta, parlaments var pieņemt tikai tādu budžetu, kas izdevumus samazina, nevis palielina. Pašlaik Ungārijas parāds ir vairāk nekā 80 procenti. Pirms dažiem gadiem tas bija tiksi 53. Skaidrs, ka parāds jāsamazina – tā ir visas tautas apņemšanās.
Ja atgriežamies pie EK iebilduma par tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu, nedaudz dīvains arguments, patiesi varētu būt EK piesauktā cīņa pret diskrimināciju atkarībā no vecuma. Briseles bažas drīzāk, šķiet, ir par to, ka daudziem tiesnešiem vajadzētu atvaļināties un daudz jaunu tiesnešu stātos viņu vietā. EK iebildumos jaušama gluži vienkārša neuzticēšanās amatpersonai, kas atbildīga par soģu apstiprināšanu amatā.
Ja neuzticamies tiesnešiem, kā gan varam gaidīt, lai viņi būtu neatkarīgi? Kā jau teicu, valdība ir gatava pieļaut izņēmumu, mainīt likumu tā, lai tiesneši varētu palikt amatā arī pēc 62 gadu vecuma. Taču esmu pārliecināts, izmaiņas pensionēšanās vecumā nekādi nevar ietekmēt tiesnešu neatkarību.
Ja tas ir šķērslis, valdība tāpat var apsvērt iespēju atcelt Bankas likumā paredzētās valdības pārstāvja tiesības piedalīties bankas valdes sēdēs.
Neviens no izskanējušajiem pārmetumiem nevar būt iemesls, lai teiktu: Ungārija novirzās no demokrātijas ceļa. Tik plaši mūsu jauno pamatlikumu Eiropā, visdrīzāk, apspriež tāpēc, ka noteiktas interešu grupas iebilda pret noteiktām likuma normām, rosināja «iekšējo» diskusiju – parlamentā un valstī –, un šīs diskusijas pārtvēra starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, teikto izraujot no konteksta, nevis meklējot domstarpību saknes.
Lai arī likumi, kas nosaka tiesības izdarīt abortus, Ungārijā nav mainījušies, dzirdamas bažas: konstitūcijā deklarētā augļa aizsardzība no ieņemšanas brīža var kļūt par pamatu ierobežojošiem likumiem.
Nekādā gadījumā. Likums aizsargā bērnu pirms dzimšanas. Tas ir par veselības aizsardzību, nevis aborta atļaušanu vai neatļaušanu. Galvenais – likums aizsargā ģimeni un par laulību – tāpat kā Latvijā – atzīst tikai vīrieša un sievietes savienību.
Tas gan nenozīmē aizliegumu partnerattiecības reģistrēt viendzimuma pāriem.
Protams, ne. Viņus var atzīt par pāri, bet ne par laulātu pāri. Galvenā uzmanība pievērsta bērnus radīt spējīgai ģimenei kā valsts pamatam. Starp citu, likumi arī nosaka: bērniem ir pienākums rūpēties par tēvu un māti vecumdienās.
Kā jūs vērtētu spēku samēru Ungārijas sabiedriskajā domā – par un pret pašreizējo parlamenta vairākumu un tā pieņemto konstitūciju?
Tas ir skaitļu karš. Opozīcija visu laiku apgalvo, ka viņu atbalstītāju kļūst vairāk, bet oficiāli dati liecina: lai arī absolūtajos skaitļos valdības atbalstītāju skaits ir mainījies, nemainīgs paliek tās pastāvīgais elektorāts. Ir arī daudzskaitlīgas demonstrācijas, kuru dalībnieki pauž atbalstu pašreizējās valdības veikumam un atgādina: visus šos vairāk nekā divdesmit gadus, kopš pastāv demokrātiska Ungārija, tā centusies atbrīvoties no 1949. gada konstitūcijas un pieņemt jaunu pamatlikumu, taču šī ir pirmā valdība, kas to spēja.