Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas, kāpēc valsts tieši tagad pieņēmusi tieši tādu pamatlikumu, nav izprotams, neņemot vērā Ungārijas vēsturi – atšķirīgu, salīdzinot ar kaimiņnācijām postkomunistiskajā Eiropā.

Pirmais nekomunistiskais pamatlikums
Atšķirībā no Latvijas, kas, atgūstot neatkarību, atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi, pašreizējā Ungārijas konstitūcija ir pirmais valsts pamatlikums, kas pieņemts demokrātijas apstākļos. Atšķirībā no pārējām bijušajām Varšavas līguma zemēm postkomunistiskajā Eiropā Ungārijā līdz šā gada sākumam bija spēkā pamatlikums, ko 1949. gadā pieņēma komunisti un kas līdz ar viņu varas galu astoņdesmito beigās piedzīvoja būtiskus labojumus un papildinājumus.

Līdz tam, ja neskaita pagaidu konstitūciju, ko dažus mēnešus 1919. gadā spēkā uzturēja sociālistiskā republika, Ungārijas dzīvi noteica nevis vienots pamatlikums, bet atsevišķi valsts pārvaldi regulējoši likumi ar konstitucionālu spēku.

Kopš demokrātijas uzvaras jaunas konstitūcijas pieņemšana Ungārijas politikā ir aktualizēta, kad vien radās šādai iespējai labvēlīga situācija. Iepriekšējā reize, kad valsts parlamentā bija spēku samērs, lai šāds jautājums būtu apspriežams, bija deviņdesmito gadu vidū, kad nepieciešamais balsu vairākums bija sociālistu un liberāļu koalīcijai. Taču jauna pamatlikuma pieņemšana neizdevās partneru domstarpību dēļ.

«Stingrā roka» ekonomikā
Konstitūciju, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī (un ar pamatlikumu saistīto valsts pārvaldi reglamentējošo jaunpieņemto likumu kopumu) vērtē kā sociāli un fiskāli konservatīvu. Finanšu likumu pieņemšanas nosacījumu izstrādi vadījusi vēlme «stingru roku» izvadīt valsti no pašreizējās saimnieciski nestabilas situācijas un censties mazināt tās atkārtošanās iespēju. Sadaļā par valsts budžetu un tā īstenošanu, 36. pantā noteikts: izņemot «īpašus ekonomikas būtiskas un pastāvīgas lejupslīdes apstākļus», parlaments «drīkst pieņemt tikai tādu valsts budžeta likumu, kas nepalielina valsts parādu». Nākamais pants vēsta: ja neskaita nule minētos izņēmuma gadījumus, pieņemot budžetu, «jānodrošina tas, ka valsts parāds nepārsniedz pusi bruto iekšzemes kopprodukta iepriekšējā kalendārajā gadā». (Konstitūcijas pieņemšanas laikā parāds bija apmēram 80 procenti.) Sadaļā par likumdevēja pilnvaru sākšanos un beigām teikts: «Prezidents drīkst atlaist parlamentu», ja tas nespēj pieņemt budžetu «līdz 31. martam». Lai parlaments mainītu pensiju un nodokļu likumus, nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums. Ar šādām normām likumu autori centušies nodrošināt paredzamību, stabilitāti, pasargāt finanšu dzīvi no populistiskas šūpošanas.

Abortus ne aizliedz, ne atbalsta
Cilvēktiesību organizācijas «Amnesty International» (AI) iebildumu skaitā ir neapmierinātība ar to, ka pretdiskriminācijas klauzulā nav iekļauta seksuālā orientācija (XIV panta otrā daļa skan: «Ungārija nodrošina pamattiesības visiem – bez diskriminācijas dzimuma, rases, krāsas, tautības vai sabiedriskā stāvokļa dēļ, īpašu vajadzību, ticības, politisku vai jebkuru citu uzskatu, dzimšanas vai citu apstākļu dēļ.»). AI arī uzskata, ka radīti priekšnosacījumi, kas nākotnē varētu Ungārijā ļaut aizliegt abortus. (II pants: «Nav pārkāpjama cilvēka cieņa. Katram ir tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņu; augļa dzīvība ir aizsargāta kopš ieņemšanas.») Seksuālā orientācija pretdiskriminācijas klauzulā patiesi nav iekļauta, bet Ungārijas likumos nav aizlieguma viendzimuma pāriem reģistrēt attiecības, lai arī laulība konstitūcijā definēta kā vīrieša un sievietes savienība (M pants, pirmā daļa: «Ungārija aizsargā vīrieša un sievietes brīvprātīgu laulību un ģimeni kā nācijas izdzīvošanas pamatu.»). Nākotnei pieder arī iespējamo likumu izmaiņu interpretācijas par abortu aizliegumu. Pašreizējos likumos tāda nav.

Eiropas Komisija oficiālā paziņojumā kritizējusi, viņuprāt, nacionālās bankas, tiesu varas un datu aizsardzības iestādes neatkarības vājināšanu. Šo iebildumu pamatotība un korektums, tāpat kā reformētais Vēlēšanu likums, kas, daudzuprāt, varētu nodrošināt partijas «Fidesz» teju mūžīgu palikšanu pie varas, būtu pelnījuši atsevišķu izvērtējumu.

Pēc «Fidesz» ģīmja un līdzības
Taču uz jautājumu, kāpēc jaunā Ungārijas konstitūcija tapusi tieši tagad, atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka pirmo reizi demokrātiskās Ungārijas vēsturē parlamentā ir ne vien jauna pamatlikuma pieņemšanai nepieciešamais balsu vairākums, bet arī koalīcijas partneru – partijas «Fidesz» un kristīgo demokrātu – spēja novest procesu līdz galam. Atbildot uz jautājumu, kāpēc konstitūcija ir tieši tāda, vairums protestētāju noteikti uzsvērs, ka nacionāli konservatīvā «Fidesz» pamatlikumu veidojusi pēc sava ģīmja un līdzības. Būtu dīvaini noliegt to, ka likumu pieņemšanas iniciators cenšas tajos iestrādāt sev tuvas vērtības un normas. Tiesa, mazāk pieminēts ir tas, ka iespējas piedalīties pamatlikuma veidošanā bija katram balsstiesīgajam. Konstitūciju gatavojot, noritēja visu Ungārijas pilsoņu aptauja, un, iesūtot ierosinājumus, atbildēja 11 procenti.

Tas ir vairāk nekā miljons ļaužu. Vairumu viņu, maz ticams, varētu sastapt neseno pretvaldības demonstrāciju pirmajās rindās.