Jau iepriekš vēstījām, ka M. Bojārs amatu uz nākamajiem četriem gadiem var saglabāt ar partijas "Reģionu alianse" un Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"-TB/LNNK" atbalstu. Taču pirmajā sēdē M. Bojāra kandidatūru atbalstīja nevis Nacionālās apvienības (NA) spēki, bet gan "Saskaņas centra" deputāti. Kopumā par viņu kā mēru nobalsoja deviņi deputāti.
Sēdē mēra amata kandidatūrai tika izvirzīts arī NA deputāts Andris Puide un Līga Kadiģe no "Reģionu alianses", ko ierosināja deputāts Edgars Jansons no Latvijas Zaļās partijas. Vēl uz domes priekšsēdētāja amatu pretendēja Normunds Orleāns no "Vienotības", kuru izvirzīja viņa partijas biedrs Renārs Freibergs.
L. Kadiģe gan no iespējas kandidēt atteicās, norādot, ka atbalstīs M. Bojāru kā mēru un labprāt vēlētos saglabāt priekšsēdētāja vietnieces vietu. Šāda atbilde neapmierināja E. Jansonu, kurš pikti norādīja, ka tā esot teju vai vēlētāju maldināšana, jo viņa bija mēra amata kandidāte no partijas "Reģionu alianse" saraksta. "Es apzinos savas spējas un varēšanu, tāpēc gribu palikt esošajā amatā, ja deputāti tā lems," uz to atbildēja L. Kadiģe.
Savukārt no iespējas kandidēt uz mēra amatu un sastādīt konkurenci M. Bojāram neatteicās N. Orleāns un A. Puide. Nacionālas apvienības pārstāvis nenoraidīja šo piedāvājumu, jo uzskatīja, ka tā būtu lielāka iespēja izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Par A. Puidi nobalsoja tikai četri no 15 deputātiem. Bez abiem NA deputātiem par šo kandidātu savas balsis atdeva arī "Vienotības" pārstāvji.
Bez balsīm palika N. Orleāns, jo abi ar partijas biedru balsoja par A. Puidi. R. Freibergs savus iemeslus nepaskaidroja, bet pats mēra amata kandidāts teicās, ka neesot ētiski balsot par sevi. Citādās domās gan bija M. Bojārs, kurš balsoja par sevi un kopā ar citu astoņu deputātu balsīm atkārtoti tika ievēlēts mēra krēslā. Tiesa gan, pirms tam M. Bojāram nācās atbildēt uz nepatīkamiem kolēģu jautājumiem. Piemēram, N. Orleāns vēlējās noskaidrot, vai ir tiesa, ka jaunievēlētais mērs esot parādā valstij pusmiljonu, kā vēstīts kādā priekšvēlēšanu izdevumā. M. Bojārs gan to komentēt atteicās, norādot, ka tā ir privāta lieta. Nelīdzēja arī iebildes, ka summa ir tik liela un ka domes priekšsēdētājam ir jābūt ar skaidriem ienākumiem un nokārtotām attiecībām ar valsti.
Savukārt M. Bojāra lielākais oponents jau no iepriekšējā sasaukuma E. Jansons atgādināja, ka visiem jaunievēlētājiem deputātiem piedāvājis parakstīt dokumentu, kurā ikvienam ir piešķirta atbildība par kādu konkrētu sfēru, un tieši viņš nes politisko atbildību par to. "Tas neatbilst jūsu partijas priekšvēlēšanu solījumiem, ka aicināsiet strādāt visus," tā E. Jansons.
Viņš arī bija viens no tiem deputātiem, kuri nebalsoja par nevienu no mēra kandidātiem, lai gan pats bija izvirzījis A. Puidi. "Tas ir mans protesta balsojums pret Mārtiņu Bojāru," tā E. Jansons. Otrs, kurš balsojumā atturējās, bija Apvienības "Iedzīvotāji" pārstāvis Jānis Rušenieks. Viņš savu lēmumu pamatoja ar to, ka solītās kopā lemšanas vietā viņam esot piedāvāts jau gatavs saraksts un mēra kandidāts. "Nekādas kopā lemšanas nebija," tā J. Rušenieks.
Bez lieliem pārsteigumiem beidzās arī balsošana par priekšsēdētāja vietnieku. Amatā ar 12 deputātu atbalstu ievēlētā līdzšinējā vietniece Līga Kadiģe.
Kā ziņots, Mārupes novada domē ievēlētas septiņas partijas, no kurām lielāko vēlētāju atbalstu jeb 28,05 % balsu saņēmusi līdzšinējā un nu arī jaunā mēra Mārtiņa Bojāra pārstāvētā Centriskā partija "Latvijas Zemnieku savienība". Pirmais no LZS saraksta domē iekļuvis Mārtiņš Bojārs, kurš 2009. gadā tika ievēlēts kā partijas "Jaunais laiks" līderis. Vēlētāji pagarinājuši deputāta mandātu arī Jānim Lībietim un Pēterim Pikšem, kā arī ievēlējuši Ivaru Punculi. Politiskā partija "Reģionu alianse" saņēmusi 16,86 % vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošinājis trīs vietas domē. Mārupes novada pašvaldībā no šīs partijas ievēlēta Līga Kadiģe, Jānis Lagzdkalns un līdzšinējā sasaukuma deputāte Ira Dūduma.
Par politisko partiju apvienību "Saskaņas centrs" nobalsojuši 14,34 % vēlētāju, kas pašvaldībā ievēlējuši Andreju Kirillovu un Aleksandru Mihailovu. NA saņēmusi 10,86 % vēlētāju balsu. Domē iekļuvis Raivis Zeltīts un Andris Puide. Par partiju "Vienotība" nobalsojuši 10,48 % vēlētāju. Šo politisko spēku Mārupē pārstāvēs Normunds Orleāns un Renārs Freibergs. Latvijas Zaļā partija Mārupes novada domē iekļuvusi ar 9,01 % vēlētāju atbalstu, ievēlot tajā arī M. Bojāra pretinieku Edgaru Jansonu. Viens deputāts domē iekļuvis no Apvienības "Iedzīvotāji", kas saņēmusi 6,85 % balsu. Šo partiju Mārupes pašvaldībā pārstāvēs Jānis Rušenieks. "Par prezidentālu republiku" ar 2,28 % balsu un partija "Sadarbība" ar 0,56 % vēlētāju atbalstu nav iekļuvušas Mārupes novada domē. Mārupes novada domes vēlēšanās piedalījušies 5192 personas jeb 48,64 % no balstiesīgo iedzīvotāju skaita.
Iepriekš:
Iedzīvotāju skaitliski lielajos novados pēc vēlēšanām būtiskas izmaiņas nav gaidāmas
