Papildināta informācija par balsošanas rezultātiem Pierīgas novados, tostarp Salaspilī:
Centrālās vēlēšanu komisijas papildinātie (CVK) provizoriskie dati 19. februāra rītā pēc pulksten 12 liecina, ka Vidzemes reģionā vēsturiski pirmajā «valodas referendumā» pret krievu valodas ieviešanu kā otro valsts valodu nobalsojuši aptuveni 90 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Kopumā Vidzemē viedokli referendumā pauduši tuvu 73% vēlētāju, kas ir visaugstākais rādītājs valstī starp reģioniem, uzreiz aiz Rīgas, kur balsotāju aktivitāte pārsniegusi 77% barjeru. Divvalodību Vidzemes un Pierīgas pusē atbalstījuši 11,78% (35 164), pret to iestājas 87,98% (262 643) iedzīvotāju, bet 706 tīši vai netīši balsošanas zīmes padarījuši nederīgas.
Jau vēstījām, ka procentuāli visvairāk nobalsojušo bijis Saulkrastu novadā – 97,35%. Tur pret krievu kā otrās valsts valodas ieviešanu oficiālā statusā nobalsojis 4231 pilsonis, par – 424.
Mārupes novadā, kas balsotāju aktivitātes ziņā seko aiz Saulkrastu novada, pret otro valsts valodu parakstījušies 8279 iedzīvotāji, par – 1378.
Savukārt visvairāk krievu valodu kā otro valsts valodu vēlas Olaines novada iedzīvotāji - par to parakstījušies 2764, bet pret ir 3873 balsstiesīgie pilsoņi. Piebilstams, ka Olaines Vēstures un mākslas muzejā izveidotajā parakstu vākšanas vietā atrasto balsošanas zīmju skaits ar atzīmi «par» pārsniedzis pretējo ierakstu daudzumu - «pret». Proti, attiecība ir 1462:1456, tātad šeit vairāk nobalsot bijuši tie, kam tuvāka krievu valoda. Savukārt Salaspilī, vēlēšanu iecirknī kultūras namā «Enerģētiķis», atbalsts krievu valodai bijis vēl iespaidīgāks - par to parakstījušies 2450, pret ir 1846.
Iedzīvotāju skaita ziņā visvairāk apmeklēti vēlēšanu iecirkņi Siguldas novadā - pret divvalodību saskaitīta 10 581, bet par ir 591 balsošanas zīme. Vismazāk balsošanas zīmju par atbalstu krievu valodai atrastas vēlēšanu iecirkņu urnās Sējas novadā - tikai 42. Tur pret šādiem Satversmes grozījumiem nobalsojuši 1220 cilvēki.
Jūrmalā krievu valodu šādā statusā gribētu redzēt 8072 pilsoņi, bet pret to iebilst uz pusi vairāk - 16 439.
Galvaspilsētā atbalstu otrajai valsts valodai pauduši 36,03%, bet to neatbalsta 63,56%.
Kopumā visā Latvijā referendumā, paužot atbalstu vai pretēju nostāju otrās valsts valodas ieviešanai, piedalījušies 70,73% - vairāk nekā miljons balsstiesīgo pilsoņu (1 092 908), kas ir lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas.
CVK ir apkopojusi informāciju par visiem 1035 Latvijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem (Vidzemē - 264). Veikt savu izvēli kādā no iecirkņiem ieradušies 1 051 835 iedzīvotāji, bet savās dzīvesvietās to izdarījuši 47 086 cilvēki.